Polijas viesstrādniekam Norvēģijā pievieno astoņus interneta pieslēgumus vienlaicīgi
Kāds Polijas viesstrādnieks, kurš Norvēģijas dienvidos pavadījis jau vairākus gadus, nolēma pārcelties no kopējās barakas, kur vienā telpā mitinājās seši dažādu austrumu un Baltijas tautību pārstāvji, uz nelielu, bet atsevišķu namu pilsētas nomalē.
Lai nezaudētu saikni ar draugiem un tuviniekiem, Janušs nolēma pieslēgt internetu, tāpēc vērsās pie pakalpojuma sniedzēja ar iesniegumu.
Pēc nedēļas, nesagaidījis kāroto interneta pieslēgumu, Januš piezvanīja pakalpojuma sniedzējam uz norādīto tālruņa numuru. Viņu rūpīgi uzklausīja, palūdza vēlreiz nosaukt savu vārdu, adresi un vēlamo pieslēguma veidu, piebilstot, ka ja nedēļas laikā šis jautājums nebūs nokārtots, lai droši zvanot no jauna.
Janušam nācās sazināties telefoniski ar komunikāciju uzņēmumu vēl sešas reizes, līdz kādā dienā pie nama piebrauca komunikāciju firmas furgoniņš.
Laipns montieris, apjautājies par to, kur kungs vēlas bāzēt datu pārraides ierīci, devās norādītajā virzienā pildīt savus pienākumus. Liels bija Januša pārsteigums, kad pēc aptuveni četrdesmit minūtēm, ieejot priekšnamā, poļu viesstrādnieks ieraudzīja uz galdiņa astoņus vienādus bezvadu rūterus un pavadzīmes ar katras ierīces kodiem un parolēm.
Pēc kārtējā zvana uz komunikāciju firmu un izklāstu, ka astoņas datu pārraides ierīces Janušam nav nepieciešamas un pilnībā pietiks ar vienu, dažu dienu laikā no jauna ieradās montieris un, atvienojis septiņas ierīces, aizveda tās prom.
Mēneša beigās Janušu sagaidīja nākamais pārsteigums – rēķins par astoņiem interneta pieslēgumiem!
Tikai pēc garām pārrunām Janušam izdevās noskaidrot, ka katrs telefona zvans ar nosauktu adresi, vārdu un interneta pieslēguma veidu kompānijā automātiski tiek reģistrēts kā pieteikums un vidēji statistiska norvēģu uzņēmēja pienākums nu nekādi nav iedziļināties, kāpēc poļu viesstrādnieks vēlas astoņus vienādus interneta pieslēgumus, turklāt vēl atsakoties no septiņiem bezvada rūteriem.
