Latvijas elektrības tirgū esošās problēmas rada šķēršļus jauniem tirgotājiem
Latvijas elektrības tirgū esošās problēmas rada šķēršļus jaunu tirgotāju ienākšanai, uzskata Somijas un Igaunijas elektroenerģijas tirgus dalībnieks, "220 Energia" valdes loceklis Marko Aliksons.
"Elektroenerģijas biržās Latvijas reģionā saglabāsies ievērojami augstāks cenu līmenis nekā Igaunijā, ja Latvija, izstrādājot tirgus atvēršanas regulējumu, neatteiksies no idejas uzlikt par pienākumu elektroenerģijas tirgotājiem nodrošināt patērētājiem arī līdz šim "Sadales tīkla" pārziņā esošos pakalpojumus. Tā vietā, lai paredzētu iespēju pieprasīt "Latvenergo" īpašumā esošajam "Sadales tīklam" nodrošināt kvalitatīvu klientu servisu, pašlaik tiek paredzēts, ka ikvienam elektroenerģijas tirgotājam, kurš sāk darbību Latvijā, ir jāizveido infrastruktūra, lai sniegtu "Sadales tīkla" klientu apkalpošanas dienesta pakalpojumus," pauž Aliksons.
Šāda prasība rada nepamatotas papildu izmaksas, vienlaikus sniedzot patērētājiem sadrumstalotu un zemāka līmeņa apkalpošanu nekā Igaunijā vai jebkurā Ziemeļvalstu tirgū. Arī šis faktors būtiski mazina elektroenerģijas mazumtirgotāju interesi par Latvijas tirgu, bremzējot konkurenci un paaugstinot cenas.
"Tāpēc, neskatoties uz to, ka "220 Energia" ir viens no straujāk augošajiem elektroenerģijas tirgotājiem Igaunijā un Somijā, mēs neizskatīsim iespēju ienākt Latvijas tirgū līdz ar tā atvēršanu mājsaimniecībām nākamā gada aprīlī, ja netiks atrisinātas pastāvošās problēmas," uzsver Aliksons.
Savukārt "Baltic Energy Services", iepriekš SIA "Enerģijas avots", rīkotājdirektors Kaido Veldemans skaidro, ka "Baltic Energy Services" kā "220 Energia" pārstāvis Latvijas elektroenerģijas tirgus attīstībā saskata vairākas problēmas, kas var samazināt mazumtirdzniecības konkurences līmenī. Jau pirms gada "Baltic Energy Services" nolēma pārtraukt piedāvāt līgumus ar fiksētu elektroenerģijas cenu. "Arī mūsu lēmuma pamatā bija finanšu instrumentu trūkums cenu risku kontrolei, kas saistīti ar Igaunijas un Latvijas pārrobežas starpsavienojuma izmantošanu, lai piekļūtu Ziemeļvalstu tirgum. Pastāvošā situācija atspoguļojas paaugstinātās elektroenerģijas cenās Latvijas patērētājiem. Pašlaik ir kritiski svarīgi ieviest finanšu instrumentus, kas ļautu prognozēt elektroenerģijas pārvades izmaksas līdz vienu gadu ilgam periodam, jo tieši šāds ir populārākais elektroenerģijas iegādes līgumu periods," skaidro Veldemans.
Kā norāda Igaunijas elektroenerģijas ražotāja "Eesti Energia" meitaskompānijas "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers, minētais paziņojums ir signāls Ekonomikas ministrijas tālākajiem tirgus atvēršanas plāniem. Faktiski tas, cik operatīvi Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori spēs rast risinājumu, kā fiksēt elektroenerģijas pārvades izmaksas uz Baltijas valstu robežām, noteiks Latvijas atvērtā elektroenerģijas tirgus tālāko attīstību un to, vai šāda attīstība vispār būs iespējama.
Latvijas un Baltijas pārvades sistēmas operatoriem turpinot ignorēt pastāvošās problēmas un neparedzot nekādus finanšu instrumentus, kas ļautu ilgtermiņā fiksēt prognozējamas elektroenerģijas pārvades izmaksas, pastāv risks nonākt situācijā, ka atvērtais tirgus pastāvēs bez reālas konkurences un tajā faktiski darbosies tikai līdzšinējais monopolists, norāda Bethers.
Jau ziņots, ka "Enefit" apturējusi jaunu līgumu slēgšanu Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas pārdošanai ar fiksētu cenu.
Šāds lēmums pieņemts pēc Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru atceltās iespējas fiksēt elektroenerģijas pārrobežu pārvades izmaksas, kas rada neprognozējamus cenu riskus tirgotājiem un liek patērētājiem pārmaksāt par elektroenerģiju. Visi līdz šim noslēgtie elektroenerģijas tirdzniecības līgumi paliek spēkā, un fiksētas cenas produkta piedāvājumi tiks atjaunoti pēc pārrobežu pārvades problēmu novēršanas.
Igaunijas neapmierinātība ar situāciju elektroenerģijas tirgū izpaudās jau vasarā, kad 25.jūnijā būtiski palielinājās elektroenerģijas cena "Nord Pool Spot" biržā.
Elektrības cena visās trīs Baltijas valstīs pieauga līdz 200 eiro (140,6 latiem) par megavatstundu (MWh), kamēr gada sākumā tā bija vidēji 30 līdz 40 eiro (21 līdz 28 lati) par MWh. Tajā pašā laikā elektrības cenas Somijā un Norvēģijā elektrības biržā bija attiecīgi 50 un 30 eiro (35 un 21 lats) par MWh.
Igaunija notikušajā vainoja Lietuvas un Latvijas elektroražotājus, kas izraisījuši deficītu tirgū. Vēlāk Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Partss vēstulē Latvijas un Lietuvas kolēģiem pauda neapmierinātību par kaimiņvalstu vilcināšanos atvērt elektrības tirgus, brīdinot par elektrības plūsmas bloķēšanu pāri robežai.
Lai novērstu elektrības cenu lēcienus "Nord Pool Spot" biržā Igaunijas apgabalā, Igaunija varētu atgriezties pie elektrības jaudu neatkarīgas tirdzniecības pāri Latvijas robežai, skaidroja Partss.
Šo paziņojumu kritiski vērtēja gan Latvijas, gan Lietuvas puse, uzsverot, ka problēmas rada starpsavienojumu trūkums starp Baltiju un Ziemeļvalstīm. Nākamajos divos gados paredzēta jaunu savienojuma līniju pabeigšana starp Igauniju un Somiju, Lietuvu un Zviedriju, Poliju un Lietuvu, un tas būtiski samazinās cenu svārstības.
