"Rail Baltica 2" Latvijas posma tehniskās izpētes iepirkumu apstrīd jau piektais pretendents
Iesniegta jau piektā sūdzība par Satiksmes ministrijas izsludināto iepirkumu par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica 2" Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.
Šoreiz sūdzību iesniedzis uzņēmums "TEN-T Company for the Design and Installation of the Mass Transit’s Power Supply" (Tömegközlekedés Energiaellatas Tervezo és Kivitelezo).
Pirms tam sūdzības bija iesnieguši "Sener Sp.", personu apvienība "ILF & Geo Consultants", personu apvienība "Obermeyer, Vertex, Inženietbūve" un konsorcijs "Euroestudious" un "Projekts 3".
Izskatīšanas termiņš noteikts 11.novembris.
Kā ziņots iepriekš, šajā iepirkumā par uzvarētāju atzīta kompānija SIA "Grupa 93".
Uzvarējušais pretendents ir piegādātāju apvienības ""EPG Eisenbahn und Bauplanungsgesellschaft mbH Erfurt", SIA "Grupa 93", SIA "Konstruktionsgruppe Bauen Latvija"" dalībnieks.
Paredzamā līgumcena ir 3,99 miljoni eiro (2,8 miljoni lati).
Kopumā konkursam bija pieteikušies astoņi pretendenti.
Kā iepriekš biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Jānis Eiduks, Latvijā nedaudz bija ievilcies iepirkums par "Rail Baltica 2" projekta turpmāko izpēti. Aizkavēšanās bija saistīta ar rūpīgu iepirkuma procedūru izpildi, jo esot skaidrs, ka iepirkuma zaudētāji iesniegs sūdzības. Izpētes gaitā, kas beigsies 2015.gada beigās, tiks veikta gan inženierģeoloģiskā izpēte, gan publiskās apspriešanas un saskaņošanas darbs ar pašvaldībām. Tāpat tiks pētīts, kur konkrēti tiks būvētas jaunās dzelzceļa sliedes un, piemēram, kur tās šķērsos Daugavu.
Eiduks arī "Nozare.lv" atklāja, ka pretendenti piedāvājuši izpēti veikt no nepilniem pieciem (3,54 miljoniem latu) līdz nepilniem deviņiem miljoniem eiro (6,38 miljoniem latu).
Kā ziņots, "Rail Baltica 2" projekts paredz jaunas 1435 milimetrus jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
LETA, Nozare.lv/Foto: Ieva Čīka/LETA