Latvijas "raganu" un "velnu" īpašnieki šokēti par domnieka Šmita muļķībām

Rīgas domnieks paniski baidās tapt reliģiski aizskarts

Kasjauns.lv jau rakstīja, ko atvaļinātais luterāņu mācītājs, Rīgas domes deputāts, Rīgas pilsētas kristīgo draudžu kolēģijas priekšsēdētājs Jānis Šmits, kurš jau agrāk izcēlies ar agresīviem izteicieniem pret latviešu tradīcijām, piemēram, bluķa vilkšanu Ziemassvētkos salīdzinot ar lībiešu pirātismu un aicinot Latvijas himnā ietvert frāzi

„kur latvju bērni dzimst, kur tauta tikumībā mīt, dod labklājībā būt mums Latvijā”, izsvītrojot vārdus par meitām, kas zied, un dēliem, kas dzied, teicies esot saņēmis vairākas sūdzības no rīdziniekiem par to, ka pilsētas gadatirdziņos Rīgā tiek atvērtas tirdzniecības vietas, kuru nosaukumi „aizskar reliģiskas jūtas”.

Tādēļ viņš Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā 7. novembrī ierosināja: „Tādām lietām kā „Raganu ķēķis” un visādiem citiem mošķiem pašā Rīgas sirdī, Doma laukumā, nevajadzētu atrasties. Juridiskā pārvalde varētu (noteikumos „Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība”) iekļaut, ka nedrīkst atvērt tirdzniecības vietas, kas aizskar otra reliģiskās jūtas.” Mūsu valsts ir dibināta uz kristīgiem pamatiem, ētiskās un morālās vērtības balstās kristietībā, un tādēļ nevajadzētu galvaspilsētā atļaut darboties uzņēmumiem, kuru nosaukumos ietverti antikristīgi vārdi, kā, piemēram, „velns” un „ragana”.

Kasjauns.lv aptaujāja vairāku uzņēmumu, kuru nosaukumi ietverti vārdi, kas aizskar Šmita reliģiskās jūtas, īpašniekus. Tāpat Kasjauns.lv vēlējas arī uzzināt Krimuldas novada pašvaldības viedokli, jo vismaz četras piektdaļas uzņēmumu, kuros ir vārds „ragana” atrodas Raganas ciemā. Starp uzņēmumiem ir gan populārais krogs „Raganas ķēķis”, gan autoservisi un māju apsaimniekošanas biedrības, gan arī pati Krimuldas novada dome, kuras juridiskā adrese ir Raganā, Parka ielā 1.

Zemnieku saimniecības „Velna purvs” Ķekavas pagastā direktors Ivars Pundiņš Kasjauns.lv teica, ka viņa saimniecībai pat nevarēja būt savādāks nosaukums: „Tas nāca man mantojumā. Kad atjaunojām vectēva īpašumu, pēc likuma zemnieku saimniecībai nevarēja būt savādāks nosaukums, kā zemes gabalam – „Velna purvs”. Tagad likums ir mainījies un tā vairs nav, bet toreiz nebija citas alternatīvās.

No reliģiskā viedokļa Šmitam piekrītu, bet ne jau nosaukums kaut ko izsaka. Ļoti daudziem manas saimniecības nosaukums patika, un ne jau reliģijas dēļ, bet gan tāpēc, ka to ir viegli atcerēties. Ja savulaik Latvijā bija ap 100 000 zemnieku saimniecību, tad mani sadarbības partneri „Velna purva” nosaukumu atcerējās, un ne jau aiz ļaunumu, bet tāpēc, ka nav sarežģīti paturēt prātā.. No mārketinga, brenda viedokļa tas ir veiksmīgi.”

Savukārt Siguldas viesu mājas „Velnalas pirts” saimnieks Uldis Dvinskis Kasjauns.lv strikti noteica: „Mēs nereklamējam nekādus velnus, bet gan vienu no Latvijas enerģētiskajām vietām, kas ir Velnala. Tam nav nekāda sakara ar velniem, un mūsu pirts nosaukums neaizskar neviena reliģiskās jūtas. Latvijā ir daudz vietu, kuru nosaukumos ir pagāniski vārdi, un jāatgādina, ka Latvijā arī pirms kristietības bija daudz enerģētisku un skaistu vietu. Kristietība ienāca vēlāk.”

Šmita ierosmi par „antireliģisko nosaukumu” izskaušanu viņš negrib pat komentēt, sakot: „Muļķīgas domas nekomentēju. Ja Šmitam ir kādas problēmas, tad, lai mēģina ar tām kaut kā tikt galā.”

Krimuldas novada domes priekšsēdētājs, bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds, kurš savulaik, tāpat kā Šmits, darbojās Latvijas Pirmajā partijā un bija tās valdes loceklis (tagad viņš pārstāv partiju „Reģionu alianse”), komentējot sava kādreizējā partijas biedra ideju galvaspilsētā darboties „raganām”, Kasjauns.lv teica:

„Ir skaidrs, ka pasaulē ragana, velns un tamlīdzīgi ir mītiski tēli, kam nav saistība ar reliģiju un līdz ar to nav pamata uzskatīt šos nosaukumus par reliģisko jūtu aizskārumu. Pirms vērtēt šādu priekšlikumu, būtu svarīgi nodalīt, kad nosaukums aizskar reliģiskas jūtas un kad nē.

Pirmkārt, nevajadzētu nosaukumus vērtēt atsevišķi no konteksta, jo raganas mēdz būt dažādas, arī labas, un tam nav nekāda sakara ar baznīcu. Otrkārt, daudzām vietām, kuru nosaukumā ir „ragana” un „velns” ir kultūrvēsturiska vērtība – piemēram, ciemats Ragana, Raganas alas, Velna ala, Velna koks un tamlīdzīgi. Šīs visas vietas ir teiksmām apvītas, kas ir stāstītas no paaudzes nākamajām paaudzēm. Šīs radītās leģendas par raganām, mošķīšiem, velniem ir tūrisma pievienotā vērtība un atbilst pat visprasīgākā tūrista gaidām. Piemēram, nosaukums Ragana ciematam cēlies, jo savulaik ceļu krustcelēs bijis krogs ar ļoti skaistu krodzinieci. Vīri tur pūtinājuši savus zirgus un, protams, arī dzēruši pa kādam mēriņam, atstājot krogā nopelnīto naudu. Viņu sievas vainojušas daiļo krodzinieci un iesaukušas par raganu, jo tā spējusi panākt, ka vīri atstāj daudz naudas.

Tajā pašā laikā mēs dzīvojam tolerances laikmetā un piekrītu tam, ka arī komercdarbībā ir jābūt robežām un jāsamēro visu intereses, neaizskarot neviena jūtas”.