"Patiesībā mums nav savas ekonomikas" - prezidents norāda uz atkarību no Eiropas fondiem
Pašreizējā politiskajā vidē pietrūkst drosmes rīkoties, intervijā laikrakstam "Diena" saka Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš intervijā pauž, ka patiesībā mums pat nav savas ekonomikas.
Prezidents pauž, ka ir daudz problēmu, kas pat divus gadu desmitus nav risinātas. Piemēram, situācija izglītībā un veselības aprūpē. Tāpat būtu jārunā par valsts pārvaldi, efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. Vienlaikus ir jādomā, kas notiks ar valsts ekonomiku, kas šobrīd bāzējas uz "piešpricēm", norādīja Vējonis.
"Ļoti uzskatāmi redzam - kā aizkavējas Eiropas fondu pieejamība, tā mums uzreiz ir būtisks iekšzemes kopprodukta pieauguma kritums. Tas nozīmē, ka patiesībā mums nav savas ekonomikas. [..] Manuprāt, ilgtermiņā tas nav pareizi - Eiropas fondu "piešprice" ir līdzeklis, kā ātrāk izlīdzināties ar citām valstīm, bet tajā pašā laikā tās nevar būt par pamatienākumu Latvijas ekonomikā," uzsver prezidents.
Vējonis norāda, ka ir redzama gatavība ieviest pārmaiņas veselības un izglītības jomā, bet par šīm jomām pārāk ilgi vienkārši runāts. "Labi, pieņemot lēmumus, kaut kādās detaļās varam kļūdīties, bet tad to var vērtēt un labot, turpretī šī mūžīgā atrunāšanās, ka vispirms izveidosim ideālo modeli un tad kaut ko mainīsim, ved nevis uz priekšu, bet pa bezgalīgu apli," uzskata Vējonis.
Viņš uzsver, ka politiķiem ir jābūt izlēmīgākiem, izvērtējot iniciatīvas un pieņemot lēmumus. "Ir nepieciešama cilvēku gatavība kaut ko mainīt un aktīva iesaiste politikā ar jaunām idejām un jauniem piedāvājumiem," pārliecināts Vējonis.
Vaicāts, kādēļ valsts pārstāvji citreiz pieņem nepārdomātus lēmumus, Vējonis skaidro, ka neesot vīzijas, plāna, ko īsti vēlas sasniegt. "Ir Nacionālais attīstības plāns, bet tajā rakstīto nez kāpēc nerespektē, pieņemot likumus. Kāpēc tad tērējām resursus, to veidojot? Tāpat stratēģijas nav nodokļu jomā, uz to parasti raugās caur jautājumu: kādus mums vajag papildu līdzekļus un kurus nodokļus ceļot tos varam gūt," kritizē Vējonis.
Taču Saeimas deputāti piekrītot viņa ierosinājumiem, izņemot varbūt tam, ka trešajā lasījumā nav pieļaujama būtiska politikas maiņa, atzīst valsts augstākā amatpersona. Vaicāts, kādēļ ir pretenzijas pret šo ierosinājumu, viņš norāda, ka deputāti ir pārliecināti, ka tas vairāk ir politiskās kultūras jautājums, nevis tāds, kas strikti reglamentējams Saeimas Kārtības rullī.
"Deputāti ir solījuši, un man gribas ticēt, ka viņi ir gatavi ievērot šo labo praksi un atturēties no ļoti būtisku priekšlikumu iekļaušanas uz trešo lasījumu un to pieņemšanas. Mans mērķis ir mainīt pieeju, nevis kaut ko formāli noteikt Kārtības rullī. Ja šī labā prakse netiks ievērota, tad gan man nekas cits neatliks kā veltīt kādus skarbākus vārdus parlamentam," brīdina Vējonis, uzsverot, ka viņš noteikti spēs rast šādus vārdus, jo tukši solījumi nepatīk ne viņam, ne lielākajai daļai sabiedrības.
Prezidents arī pievēršas jautājumam par jaunu cilvēku ienākšanu politikā, uzsverot, ka bieži vien cilvēki vienkārši nealkst iesaistīties tādā nestabilā jomā kā politika. "Bieži dzird sakām, ka partijas nepiedāvā jaunas sejas, bet redzam, ka arī cilvēki, kas politikai būtu piemēroti, neraujas ar to nodarboties. Tāpat jāatzīst arī ideju trūkums - parasti visu partiju piedāvājumi ir līdzīgi, vien citiem vārdiem formulēti. Vēlēšanas pie mums nav kā ideju konkurss, mums ir personāliju konkurss," norāda prezidents.
Tāpat viņš akcentē, ka brīžiem sabiedrībā ir jūtams nodalījums "mēs" un "viņi", bet realitātē tāda nodalījuma nav. "Mums par savu valsti arī kopīgi jārūpējas," norāda prezidents, piebilstot, ka no tā, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi darbojamies katrs savā jomā, tieši atkarīgs, kā valsts attīstās.
