"Tanks atgriezās un pārbrauca upurim vēlreiz" - aculiecinieki par 1991.gada 13.janvāri Viļņā. FOTO
Britu raidsabiedrība BBC pirmdien saviem klausītājiem atgādinājusi par 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem Viļņā, kur padomju karaspēka īpašās vienības uzbruka Viļņas televīzijas tornim, ar militāro tehniku iebrauca neapbruņotajā torņa aizstāvju pūlī un sāka šaut uz civiliedzīvotājiem, nogalinot 14 cilvēkus un ievainojot vēl aptuveni tūkstoti. Atmiņās par tonakt pieredzēto dalījusies Nida Degutiene, Lietuvas vēstnieka Izraēlā sieva, kas tai laikā studējusi Kauņā.
Pa radio izdzirdot aicinājumu doties aizstāvēt neatkarību atjaunojušās valsts svarīgākos objektus galvaspilsētā, viņa kopā ar draugiem no Kauņas automašīnā atbraukusi uz Viļņu. Nida stāsta par auksto ziemas dienu, pacilāto noskaņojumu, kopīgi dziedātajām dziesmām, cilvēkiem, kas dalījuši torņa aizstāvjiem karstu tēju, zupu un sviestmaizes. Viņa atceras, ka, tuvojoties vakaram, spriedze pieaugusi un nakts sākumā izplatījusies ziņa, ka televīzijas torņa virzienā brauc padomju tanki. Arī viņa ar draugiem devusies tai virzienā. Izkāpjot izdzirdusi briesmīgu, nekad agrāk nedzirdētu skaņu - tanku kāpurķēžu žņerkstoņu pa asfaltu - un sajutusies kā karadarbības zonā. Kad tanki iebraukuši neapbruņotajā pūlī, izcēlusies panika un meitene noklīdusi no draugiem. Cilvēki viņu iestūmuši kādas tuvējās mājas kāpņu telpā, lai pasargātu no tankiem. Viņa sēdējusi uz kāpnēm un raudājusi, domājot, ka nekad vairs neieraudzīs savus draugus dzīvus. "Pirmā doma bija - kā lai pasaku viņu vecākiem, ka viņi gājuši bojā, bet es esmu dzīva," dalās atmiņās Nida.
Tomēr, šāvieniem apklustot, meitenei brīnumainā kārtā izdevies atrast draugus, kuri tāpat uztraukušies par viņu. "Stāvējām apkampušies un raudājām," viņa atceras. Lai gan tobrīd nebija zināms, cik cilvēku gājuši bojā uzbrukumā, nākamajā rītā Nida uzzinājusi, ka upuru skaitā bijis arī kāds viņas kopmītņu biedrs. "Kļuvu pieaugusi tai mirklī, kad aptvēru, ka viņa vietā varēju būt arī es," viņa stāsta.
1991.gada 13.janvāra traģiskie notikumi Viļņā
Arī Lietuvas medijos pirmdien lasāmas tās nakts notikumu aculiecinieku atmiņas. Portāla "Lrytas.lt" lasītājs Mindaugs, arī toreizējais students, stāsta, kā sākumā nav varējis noticēt, ka tanki saspiež ielas malā novietotās automašīnas, bet pēc mirkļa redzējis, kā viņa acu priekšā tanks saspiež cilvēku, kurš stāvējis pie šķērsām brauktuvei novietotas ielu kaisāmās mašīnas. Tankam pēc dažiem metriem apstājoties, Mindaugs nodomājis, ka tankists varbūt pats nožēlo notikušo, taču tanks atgriezies un pārbraucis upurim vēlreiz.
"Nevaru teikt, ka nebija bail. Domāju, ka ikvienam cilvēkam ir pazīstamas nāves bailes. Taču tobrīd šīs bailes pārspēja cita sajūta - brīvības alkas un stingra apņemšanās neatkāpties, izturēt, lai kas arī notiktu," raksta toreizējais Seima aizstāvis Povils, atsaucot atmiņā neziņas pilno nakti, kad tūkstošiem cilvēku izdevās nosargāt parlamenta ēku.
Tikmēr lasītājs Kazimirs atceras, ka cilvēki stāvējuši pie Televīzijas torņa, saķērušies rokās tik cieši, ka licies - nekāds spēks viņus nespētu atraut citu no cita. Taču pēc pirmā apdullinošā tanka šāviena nācies palaist rokas vaļā, lai sargātos no birstošajiem torņa logu stikliem. Karavīri cilvēkus atstūmuši no torņa, dauzot ar Kalašņikova automātu laidēm, un tad viņš ieraudzījis jaunu, spēcīgu puisi padomju armijas desantnieka formastērpā, iespējams, tikko atgriezušos no karadienesta. Šis jaunais cilvēks gribējis kailām rokām mesties virsū kareivjiem, bet līdzās stāvošie ļaudis viņu saturējuši, un viņš palicis stāvam, raudot aiz bezcerības un nespējas kaut ko iesākt. "Paldies tiem cilvēkiem, kas viņu apturēja un nosargāja vienu dzīvību," raksta lasītājs.
LETA/Foto: ELTA, LETA
