Spīdzināts ukraiņu aktīvists: „Man dzina rokās naglas un nogrieza ausi” VIDEO

Piektdien televīzijā pārraidītajos kadros 35 gadus vecais smagi cietušais aktīvists stāsta, ka 22.janvārī Kijevā ticis sagūstīts.

Uzbrucēji viņu situši, spīdzinājuši, nogriezuši viņam daļu auss un rokās dzinuši naglas.

Vēlāk Bulatovs ticis pamests mežā ārpus Kijevas. Ceturtdien viņam izdevies nokļūt kādā ciematā, no kurienes viņš sazinājies ar draugiem.

"Viņi mani sita krustā, pienagloja, nogrieza man ausi, grieza sejā," televīzijai "5 kanal" stāstīja aktīvists, kura apģērbu vēl klāja asinis. "Paldies Dievam, esmu dzīvs."

"Es šobrīd labi neredzu, jo visu šo laiku sēdēju tumsā," viņš piebilda, norādot, ka uzbrucējus nav redzējis, taču viņi runājuši ar krievu akcentu.

Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone piektdien apliecināja, ka ir satriekta par Ukrainas opozīcijas aktīvistu spīdzināšanu un nolaupīšanu, un pieprasīja saukt vainīgos pie atbildības.

Izsakoties par Bulatova lietu, viņa atzina, ka ir "satriekta par pazīmēm, kas acīmredzami liecina par ilgu spīdzināšanu un cietsirdīgu izturēšanos".

Citi, tādi kā Jurijs Verbickis, kurš arī tika nolaupīts un 22.janvārī atrasts miris, "ar dzīvību samaksājuši par savu pilsonisko tiesību īstenošanu", viņa sacīja.

"Šie ir divi gadījumi, kad mēs redzam pastāvīgu un klaju vēršanos pret miermīlīgo protestu organizētājiem un dalībniekiem."

Centienos palīdzēt atrisināt Ukrainas krīzi, kas ir smagākā kopš tās neatkarības atgūšanas, Eštone šonedēļ apmeklēja Kijevu.

"Tā ir varasiestāžu atbildība spert visus nepieciešamos soļus, lai reaģētu uz pašreizējo iebiedēšanas un nesodāmības atmosfēru, kuras dēļ šādas lietas var notikt."

"Visi nelikumīgi arestētie cilvēki ir jāatbrīvo, un vainīgie jāsauc pie atbildības."

Ceturtdien pēc sarunām Briselē Polijas premjerministrs Donalds Tusks un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu aicināja noskaidrot tos, kas Ukrainā ir atbildīgi par vardarbīgajiem incidentiem un cilvēku nolaupīšanu, un saukt vainīgos pie atbildības.

Krīze Ukrainā aizsākās novembrī, kad prezidents Viktors Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES). Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.

Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzēti vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā. Pēdējo dienu sadursmēs dzīvību zaudējuši četri aktīvisti.

Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.

Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Protestētāji pieprasa varas maiņu. Likumsargi vairākkārt norādījuši, ka nekārtību gaitā uzdarbojas radikāļi.

Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Mikola Azarovs. Parlaments trešdien vakarā pieņēma likumu par protestētāju amnestiju, tiesa, ar nosacījumu, ka tiek atbrīvotas protestētāju ieņemtās administrācijas ēkas un ielas.

Opozīcija iestājas pret šo likumu, jo uzskata, ka cilvēki ir jāamnestē bez nosacījumu izvirzīšanas.

Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.