Vācijā atvēl 4 miljonus eiro, lai izmeklētu nacistu ietekmi uz pēckara valdību un kanclera biroju

Pētījums, kuram atvēlēti četri miljoni eiro, ilgs līdz 2020.gadam, un tas papildinās jau iepriekš veiktos aptuveni 20 pētījumus, kuros apskatīta nacistu ietekme uz atsevišķām ministrijām un iestādēm pēc Otrā pasaules kara.

Miljons eiro atvēlēti, lai pētītu tieši kanclera biroja saikni ar bijušajiem nacistiem.

Pētnieki centīsies noskaidrot, vai pastāvēja kāda kontinuitāte, un ja jā, cik lielā mērā, starp likvidēto Trešo Reihu un jaunizveidotās Vācijas Federatīvās Republikas valdību.

Pētīta tiks arī pēckara ierēdņu rekrutēšanas politika un "politiskās kultūras mentalitāte", teikts Kultūras ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Īpaši tiks pētīta Hansa Globkes loma. Viņš laikā no 1953. Līdz 1963.gadam bija konservatīvā kanclera Konrāda Adenauera kancelejas vadītājs un kanclera uzticības persona. Viņa funkcijās ietilpa arī kancelejas personāla rekrutēšana, vēsta žurnāls "Der Spiegel".

Arī nacistiskā režīma laikā Globke ieņēma augstu amatu civildienestā un strādāja Iekšlietu ministrijā, cita starpā piedalīdamies arī bēdīgi slaveno Nirnbergas likumu sagatavošanā. Viņš piedalījies arī Slovākijai uzspiestā "Žīdu kodeksa" sagatavošanā.

Pētīta tiks arī nacistu režīma tiesību ekspertu ietekme uz pēckara Rietumvācijas administrāciju.

Kā liecina oktobrī publicētais valdības ziņojums, 1957.gadā aptuveni 77% augstāko Tieslietu ministrijas amatpersonu savulaik bijuši nacistu partijas biedri.

Visliktāko slavu starp viņiem izpelnījies bijušais nacistiskās Vācijas tiesnesis Eduards Drēers, kas 1968.gadā sagatavoja likumu, kas faktiski pielika punktu gandrīz visām izmeklēšanām, kuras bija vērstas pret Trešā Reiha amatpersonām.