Kemerons vēlas svītrot "arvien ciešāko sadarbību" no ES līgumiem

Svētdien laikrakstā "Daily Telegraph" publicētā rakstā Kemerons paudis pārliecību, ka ES principam par brīvu darbaspēka un kapitāla kustību būtu jānozīmē brīvu kustību, lai iegūtu darbu, nevis pabalstus.

Premjers arī norādījis, ka jaunu valstu uzņemšana ES būtu jāpavada mehānismam, kas novērstu plašu migrāciju pāri visam kontinentam.

Kemerons arī aicinājis izņemt frāzi "arvien ciešāka sadarbība" no Eiropas Savienības līgumiem, norādot, ka citām valstīm tā var šķist pievilcīga, bet ne Lielbritānijai, un "mums jānodrošina, ka vairs neesam tai pakļauti".

Minētās frāzes izsvītrošana būtu vairāk simbolisks solis, bet tas prasītu veikt izmaiņas ES līgumos.

Lai gan kritiķi apgalvo, ka šī frāze demonstrē ES apslēpto federālisma tendenci, tā attiecas uz tautām, nevis valstīm.

Pagājušajā vasarā arī Nīderlandes valdība apskatā par lēmumu pieņemšanu ES paziņoja, ka "arvien ciešākas sadarbības laiks ikvienā politikas jomā ir palicis mums aiz muguras".

Tomēr Kemerons brīdinājis, ka reformu īstenošana prasīs "laiku un pacietību, kā arī stipras attiecības ar lielākajiem sabiedrotajiem un labu gribu".

Kemerons arī atkārtojis savu prasību piešķirt nacionālajiem parlamentiem lielākas iespējas bloķēt vai mainīt ES tiesību normas.

Pašreiz atbilstoši Lisabonas līgumam, ja vismaz viena trešdaļa nacionālo parlamentu astoņu nedēļu laikā iebilst pret kādu jaunu ES priekšlikumu, Eiropas Komisijai (EK) šis priekšlikums ir jāizvērtē no jauna. Tomēr kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2010.gadā šī procedūra ir izmantota tikai divas reizes.

Kā jau vairākkārt vēstīts, Kemerons ir solījis pārskatīt Lielbritānijas dalības nosacījumus ES un līdz 2017.gadam sarīkot referendumu par turpmāku valsts atrašanos ES sastāvā, ja viņa pārstāvētie konservatīvie uzvarēs 2015.gadā paredzētajās parlamenta vēlēšanās.