Janukovičs paziņo, ka pats nebūtu pieļāvis referendumu un Krimas atdalīšanos

"Ja tas būtu atkarīgs no manis, es censtos to nepieļaut," Janukovičs sacīja intervijā Krievijas opozīcijas televīzijas kanālam "Doždj", Krievijas televīzijas kanālam  "NTV" un ziņu aģentūrai  "Associated Press".

Notikumus Krimā viņš nosauca par sāpi un traģēdiju, "kurai ir ļoti grūti pašlaik piekrist".

"Tas ir spilgts piemērs, kad tik liela reģiona iedzīvotāji protestējošā noskaņojuma vilnī sarīkoja referendumu un faktiski pameta Ukrainas sastāvu. Es personīgi nevaru tam piekrist," norādīja Janukovičs, kas kopš februāra beigām uzturas Krievijā.

Viņš arī apšaubīja maija beigās gaidāmo Ukrainas prezidenta ārkārtas vēlēšanu likumīgumu.

"Ir jāpaskatās, kā pašreizējā valdība nāca pie varas," Janukovičs trešdien teica intervijā. "Tajā nav un nebija nekādas likumības un atbilstības konstitūcija. Tādēļ par šo vēlēšanu likumību ir liels jautājums," viņš piebilda.

"Tādēļ jau Ukrainas iekšienē pret šīm vēlēšanām ir arvien vairāk un vairāk kritikas," sacīja politiķis.

Janukovičs ieteica pirms prezidenta vēlēšanām rīkot referendumu par reģionu federalizāciju.

"Tā teikt, nedrīkst likt vezumu priekšā zirgiem. Sākumā ir jātiek skaidrībā par valsts iekārtu, rast vienprātību ar Ukrainas iedzīvotājiem, ar visiem reģioniem. To var izdarīt tikai referendumā," Janukovičs atkārtoja iepriekš Krievijas līderu pausto nepieciešamību Ukrainai pāriet uz federācijas valsts iekārtu, kur katram reģionam ir lielāka autonomija.

Viņš uzsvēra, ka "referendums ir ceļš uz konstitucionālu reformu". "Tikai konstitucionāla reforma faktiski varēs novērst tās nesaskaņas vai būt par pamatu pretrunu novēršanai, un tikai tad var rīkot vēlēšanas," teica Janukovičs.

Viņaprāt, Ukrainas pilsoņiem ir referendumā jāizvēlas vai valsts būs parlamentāra vai prezidentāla.

"Atkarībā no tā pēc konstitucionālām reformām varēs notikt parlamenta vai prezidenta vēlēšanās. Steiga ar lēmuma pieņemšanu par prezidenta vēlēšanām ir ceļš uz tālāku destabilizāciju valstī. Jebkāda destabilizācija tādos apstākļos nes milzīgu apdraudējumu par sabiedrības šķelšanos, pat iespējamu valsts sašķelšanos," Janukovičs norādīja, uzsverot, ka to pieļaut nevar.

Marta beigās Krievijas ziņu aģentūra "Itar-Tass" vēstīja, ka Janukovičs uzrunā Ukrainas iedzīvotājiem aicināja visā valstī rīkot referendumus, lai noteiktu turpmāku ikviena Ukrainas reģiona statusu.

"Pilnībā loģiski, ka protests, kas sākās Ukrainas dienvidaustrumos, ir dabiska valsts rūpniecības reģiona reakcija uz bruņotu valsts apvērsumu," teica Janukovičs, kas februāra beigās aizbēga no Kijevas. "Viltvāržiem nav Ukrainas tautas uzticības mandāta, nav tiesību ikvienam Ukrainas  pilsonim atņemt balsstiesības, veicot antikonstitucionālus grozījumus likumos, tostarp par prezidenta vēlēšanām," klāstīja gāztais Ukrainas prezidents.

Marta vidū Krimā notika starptautiski neatzīts referendums par izstāšanos no Ukrainas un pievienošanos Krievijai, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins arī nekavējoties apstiprināja.

Ukrainas ārkārtas prezidenta vēlēšanas paredzētas 25.maijā. Pēc Janukoviča gāšanas Ukrainas  parlaments atjaunoja 2004.gada konstitūcijas redakciju, kas cita starpā paredz samazināt prezidenta pilnvaras.

BNS, Foto: AFP/LETA