Islande atliek plānus atsaukt pieteikumu dalībai ES

Islandes eiroskeptiskā labēji centriskā valdība 21.februārī paziņoja, ka Islande ir izstrādājusi likumprojektu, lai atsauktu 2010.gadā iesniegto pieteikumu dalībai ES. Valdības projekts paredz, ka pieteikums dalībai ES tiks atsaukts bez referenduma.

Tomēr eiropeiski noskaņotie parlamenta deputāti ir centušies bloķēt tādu likumprojektu, kas dotu valdībai tiesības atsaukt pieteikumu.

Ārlietu ministrs Gunnars Bragi-Sveinsons laikrakstam "Morgunbladid" sacīja, ka parlaments atgriezīsies pie jautājuma izskatīšanas pēc vasaras pārtraukuma.

"Es patiesībā sagaidīju, ka valdības partijas iegūs atbalstu ierosinājumam. Tomēr bija lielāki un svarīgāki jautājumi, ko mums vajadzēja pabeigt," pirms parlamenta sesijas slēgšanas sacīja ministrs.

"Valdība nav iesaistīta nekādās sarunās ar ES un neplāno iesaistīties, tādēļ es to uzskatu tikai par formalitāti," viņš piebilda.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka lielākā daļa Islandes iedzīvotāju vēlas referendumu par iestāju ES, kā to iepriekš solīja valdošās Progresīvā un Neatkarības partija.

Islande pieteikumu dalībai ES iesniedza 2009.gadā pēc valsts banku krīzes un ekonomikas lejupslīdes, un sarunas sākās 2010.gadā. Sarunas par iestāšanos ES  nenotiek jau kopš 2013.gada janvāra, kad pirms vēlēšanām, kurās bija gaidāma eiroskeptisko labējo centristu uzvara, tās apturēja iepriekšējā kreisi centriskā valdība.

Lai gan Islandei nav problēmu izpildīt kritērijus iestājai ES, sarunas nonāca strupceļā domstarpību dēļ par zvejas kvotām. Zvejas strīds saistībā ar to, ka Islande 2010.gadā vienpusēji palielināja savas makreļu (skumbriju) nozvejas kvotas, var novest līdz ES tirdzniecības sankciju noteikšanai pret šo valsti.