Krievija apšauba demokrātisku vēlēšanu norises iespējamību Ukrainā
Krievijas Ārlietu ministrija sestdien apšaubīja, vai 25.maijā Ukrainā gaidāmās prezidenta ārkārtas vēlēšanas var notikt demokrātiski, kamēr turpinās bruņotas cīņas valsts austrumos.
"Vai vēlēšanas, kas notiek vienlaikus ar šāvienu dārdēšanu, atbilst demokrātiska vēlēšanu procesa normām?" retoriski jautāja Krievijas Ārlietu ministrija, aicinot varas iestādes Kijevā "nekavējoties izbeigt militārās operācijas" valsts dienvidaustrumos.
"Naktī uz 17.maiju krasi pasliktinājās apstākļi ap Slavjanskas pilsētu Doņeckas apgabalā. Ukrainas armija ar aviācijas atbalstu atkal mēģināja uzbrukt pilsētai. Civiliedzīvotāju apdzīvotu teritoriju apšaudīšana notiek jau ar smago artilēriju. Ir ievainotie. Radīti reāli draudi civiliedzīvotāju dzīvībai. Par to visu Krievijai ir likumīgs sašutums," lasāms paziņojumā.
"Atkārtoti uzstājam un tūlītēju Kijevas armijas darbību Ukrainas dienvidaustrumos izbeigšanu," tajā uzsvērts.
Krievijas Ārlietu ministrija pauda cerību, ka "mūsu partneri Rietumos enerģiski ietekmēs Kijevu ar mērķi sākt reālu, nevis tikai šķietamu darbu uz nacionālās vienošanās virzību valstī".
Ministrijas paziņojumā uzsvērts, ka "militārās darbojas pret saviem pilsoņiem liecina par Kijevas varas iestāžu liekulību, nepatiesi apgalvojot, ka it kā ir gatava izpildīt 2014.gada 17.aprīļa Ženēvas vienošanās nosacījumus un rīcības vadlīnijas, ko izstrādājusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācija".
"Ķeršanās pie ieročiem izraisa īpašu nesapratni, jo tieši šodien [sestdien] Harkovā notiek "apaļā galda" sarunu otrā kārta, lai rastu izeju no politiskās krīzes Ukrainā. Rodas iespaids, ka Ukrainas pašpasludinātās varas iestādes vienkārši izmanto šo forumu, lai slēptu savas agresīvās darbības," norādīts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
