Pasaulē

Karavīru un tuaregu sadursmēs Mali ziemeļos gājuši bojā 36 cilvēki un 30 nolaupīti

Jauns.lv

Kaujās starp Mali armijas karavīriem un tuaregu nemierniekiem Kidalā, Mali ziemeļos, nedēļas nogalē gājuši bojā 36 cilvēki un aptuveni 30 civildienesta ierēdņi ir nolaupīti, svētdien paziņojusi valdība.

Karavīru un tuaregu sadursmēs Mali ziemeļos gājuši...

Kaujās miruši astoņi karavīri un 28 tuaregu kaujinieki. 25 karavīri ir ievainoti, teikts Aizsardzības ministrijas publiskotajā paziņojumā.

Kaujas sākās sestdien pie reģiona gubernatora biroja, kad vizītē Kidalā bija ieradies Mali premjerministrs Musa Mara.

Mali ieslīga krīzē 2012.gada janvārī, kad tuaregu nomadi sāka sacelšanos valsts ziemeļos, kas ilgstoši uzskatījuši, ka centrālā valdība pret viņiem izturas netaisnīgi. Armijas vadība valdībai savukārt pārmeta, ka tā pietiekami enerģiski nevēršas pret tuaregu dumpi, un Bamako martā sarīkoja apvērsumu.

Politiskā vakuuma rezultātā centrālā valdība zaudēja kontroli pār Mali ziemeļiem, kas nonāca nemiernieku rokās, - ar tuaregu palīdzību varu tur pārņēma islāmistu grupējumi.

Tuaregus, kas Mali ziemeļos gribēja izveidot neatkarīgu valsti, islāmisti drīz vien atstūma no varas, sāka savā kontrolē nonākušās teritorijas pārvaldīt kā brutālu viduslaiku emirātu un ieviesa šariata likumus to radikālākajā formā.

Ārzemēs radās bažas, ka islāmistu pārvaldītie Mali ziemeļi var kļūt par jaunu "teroristu valsti".

Lai apturētu islāmistu karaspēka virzīšanos uz Mali dienvidiem, 2013.gada 11.janvārī konfliktā iesaistījās Francija.

Francijas spēku vadītās ofensīvas rezultātā islāmistus izdevās padzīt no Mali ziemeļu pilsētām, tomēr viņi joprojām spēj sarīkot periodiskus uzbrukumus. Arī tuaregu prasība pēc autonomijas vēl arvien ir neatrisināts jautājums.

LETA