Sadursmēs Ukrainā gājuši bojā 18 civiliedzīvotāji
Pastiprinoties sadursmēm starp prokrieviskajiem separātiem un Ukrainas drošības spēkiem svētdien gājuši bojā 18 civiliedzīvotāji.
Drošības krīzē Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 550 cilvēki, bet saasinājums kopš piektdienas draud pāraugt plašā pilsoņu karā.
Kaujinieki, kurus, kā uzskata Ukrainas valdība un Rietumi, apbruņo Krievija, piektdienas vakarā izmantoja raķešu sistēmu "Grad", lai Krievijas pierobežā uzbruktu Ukrainas armijas karavīriem, nogalinot 19 no viņiem un ievainojot gandrīz simts.
Tālākos uzbrukumos nogalināti 18 karavīri un 26 civiliedzīvotāji, tostarp 18 no viņiem svētdienas naktī, kad, kā informēja Ukrainas valdība, nemiernieki sarīkoja raķešu un cita veida uzbrukumus, dzēšot cerības par pamieru.
Valdības atbalstītās institūcijas informēja, ka 12 cilvēki nogalināti un vismaz astoņi ievainoti nemiernieku kontrolētās Doņeckas pilsētas pievārtē.
Blakus esošās Luganskas pilsētas pašvaldība informēja par vēl sešu cilvēku bojāeju un septiņu ievainošanu dažādos incidentos svētdienas naktī.
Separātistu līderis Igors Strelkovs paziņoja, ka Ukrainas armija uz jaunāko vardarbības vilni ir atbildējusi ar vairāku desmitu tanku nosūtīšanu uz Luganskas pievārti, gatavojoties iespējamai invāzijai Krievijas robežpilsētā.
Krievijas valsts televīzijas kanāls "RT" pārraidīja videomateriālus, kuros redzams, kā vairāki tanki virzās pa bruģētām pilsētas ielām. Kanāls vēstīja, ka materiāls ir filmēts Luganskā.
Ukrainas aizsardzības sektora pārstāvji nav komentējuši sižetu un neatkarīgs apstiprinājums tam pagaidām nav gūts.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko ir solījis nogalināt "simtiem" bruņotu nemiernieku par katru zaudēto karavīra dzīvību un devis rīkojumu veikt Luganskas un Doņeckas militāro blokādi.
Eiropas līderi kopā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir aicinājuši izbeigt vardarbību, ko februārī izraisīja Kremļa atbalstītā prezidenta Viktora Janukoviča gāšana un saasināja Krievijas lēmums martā anektēt Krimas pussalu.
Bija plānots, ka Putins un Porošenko varētu satikties Brazīlijā Pasaules kausa fināla laikā, tomēr Ukrainas līderis situācijas valstī dēļ nolēma atlikt braucienu.
Ukrainas separātisti izmanto sistēmas "Grad", kas tika izmantotas pagājuša gadsimta 90.gados, kad Krievija uzbruka Čečenijas galvaspilsētai Groznijai, tādēļ arvien plašāk tiek uzskatīts, ka Krievija atbalsta separātistus, ko gan Putins noliedz.
Tomēr Porošenko uzsver, ka pamiers ar nemierniekiem nav iespējams, kamēr armijas rokās nav iespēju kontrolēt Krievijas robežu un apturēt bruņojuma un kaujinieku plūsmu.
BNS/Foto: AFP/LETA