Pašpasludinātajā Doņeckas tautas republikā ieviests nāvessods

"Republikas" ministru padomes prezidijs pieņēmis lēmumus "Par DTR Kriminālkodeksa apstiprināšanu" un "Par DTR kara tiesām".

"Tautas prasība - novērst noziedzīgo darbību. Lai to panāktu, ir jāsper radikāli soļi, kas būtu balstīti juridiskos nosacījumos," sacīja grupējuma "vicepremjers" Vladimirs Antjufjejevs.

Varasiestādes ķersies pie likumdošanas humanizācijas pēc tam, kad reģionā būs beidzies karš, sacīja Aleksendrs Karamans, vēl viens grupējuma "vicepremjers".

Par pamatu DTR Kriminālkodeksam ņemta Krievijas Federācijas likumdošanas bāze un nāvessods tur ir paredzēts par ļoti smagiem noziegumiem, paskaidroja grupējuma "premjers" Aleksandrs Zaharčenko.

Krievijā kopš 1997.gada noteikts nāvessoda moratorijs, tomēr nacionālajā likumdošanā šis jēdziens ir saglabājies.

Ukrainas medijos iepriekš parādījusies informācija par "tautas republiku" atbalstītāju sodīšanu ar nāvi. Sodus izpildījuši lauka komandieri.

No šiem ziņojumiem vairāki nav apstiprinājušies, tomēr pašu nošaušanas faktu vēlāk atzina bijušā DTR "aizsardzības ministra" Igora Girkina padomnieks Igors Druzs. Šādu praksi viņš skaidroja ar "kara laika likumiem".

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.