Ilvess: notikumi Ukrainā apstiprina okupācijas spēku izvešanas 1994.gadā nozīmību

Sakot runu konferencē, kas bija veltīta Krievijas karaspēka izvešanas no Igaunijas 20.gadskārtai, prezidents atzīmēja, ka šī mērķa sasniegšana bija liela Igaunijas uzvara. Ilvess sacīja, ka deviņdesmito gadu sākumā Krievijas spiediens bija ļoti spēcīgs, sarunu gaisotne brīžiem bija ledaina, bet Rietumi neticēja Igaunijas spējai kļūt par normālu valsti.

"Atvērt durvis uz Rietumiem bija galvenais izaicinājums mūsu ārpolitikai pirmajā gadu desmitā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas. Ieiet pa šīm durvīm un neļaut ievilkt Igauniju atpakaļ austrumu ietekmes sfērā. Šajā sakarā Krievijas karaspēka izvešana bija primāri svarīga," atzina prezidents.

Ilvess sacīja, ka starp Krievijas propagandas paņēmieniem bija propagandistiskas prasības saskaņot likumus ar jaunākajām starptautiskajām normām, un šajā kontekstā Igaunija tika apsūdzēta nacismā un krievvalodīgās minoritātes diskriminācijā. Prezidents atzina, ka šī propaganda diemžēl bijusi auglīga, jo runas par diskrimināciju notikušas pat ASV politiķu starpā. ASV arī neticēja Igaunijas iespējai kļūt par normālu valsti un neatšķīra Igauniju no Azerbaidžānas, bet Baltijas valstis - no Balkāniem, teica Ilvess.

Viņš atgādināja, ka liels Igaunijas diplomātu pasākums bija tas, ka viņi spēja pārliecināt ASV senatoru Robertu Bērdu ierosināt likuma grozījumus, atbilstoši kuriem ASV palīdzība Krievijai kļuva atkarīga no Krievijas karaspēka izvešanas.

Ilvess sacīja, ka pašlaik ietekmīgākais faktors pasaules politikā ir krīzes attīstība Ukrainā.

"Pirms 20 gadiem tika uzskatīts, ka NATO zaudējusi jēgu. Tagadējā situācija parāda, ka ideja par aizsardzību no kolektīvā terorisma nekur nav pazudusi. Gluži pretēji, pēdējā gadsimta ceturkšņa laikā pašas alianses aizstāvība nekad nav bijusi tik aktuāla kā Igaunijas dalības šajā aliansē 10 gados," paziņoja Ilvess, aicinot saglabāt sabiedroto attiecības.