Ķīna un Krievija apsver ātrvilciena līnijas izbūvi starp Maskavu un Pekinu
Ķīna un Krievija apsver ātrvilciena līnijas izbūviu vairākus tūkstošus kilometru garajā posmā starp Maskavu un Pekinu, kas ļautu ceļu starp abu valstu galvaspilsētām veikt divu dienu laikā līdzšinējo sešu vietā, piektdien vēstīja Ķīnas valsts plašsaziņas līdzekļi.
Vaitāk nekā 7000 kilometru garās ātrvilciena līnijas projekta izmaksas tiek lēstas ap 230 miljardiem ASV dolāru (183 miljardiem eiro), vēstīja laikraksts "Dzjinhua Šibao". Jaunā līnija būtu vairāk nekā trīs reizes garāka par pašlaik pasaulē garāko ātrvilciena līniju, kas savieno Ķīnas galvaspilsētu ar Guandžou pilsētu valsts dienvidos.
Dzelzceļa līnija varētu kļūt par spēcīgu simbolu Krievijas un Ķīnas attiecībām, kuru politiskā saikne sakņojas jau padomju laikos un kas nereti balso vienādi ANO Drošības padomē, kur abas ir pastāvīgās dalībvalstis.
Abu valstu attiecības tiek stiprinātas laikā, kad saistībā ar krīzi Ukrainā un citiem jautājumiem Rietumvalstīs asi tiek kritizēts Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Saprašanās memorands tika parakstīts šonedēļ Ķīnas premjera Li Kecjana vizītes Maskavā laikā. Ķīnas sabiedriskā televīzija CCTV vēstīja, ka Ķīnas puse vizītes laikā izteikusi interesi būvēt ātrvilciena līniju starp Krievijas galvaspilsētu un Kazaņu ar naftas resursiem bagātajā Tatarstānas republikā. 803 kilometru garā līnija būtu pirmais posms dzelzceļa līnijai uz Pekinu.
Pašlaik dzelzceļa savienojums starp abām galvaspilsētām iet gar Transsibīrijas dzelzceļa līniju, kas savieno Maskavu ar Vladivostoku, kur tās nogriežas uz dienvidiem pa līniju, kas ved cauri Mongolijas galvaspilsētai Ulanbatorai.
Tiešā pasažieru vilcienu satiksme starp Pekinu un Maskavu tika atklāta 1954.gadā, un pašlaik maršrutā kursē divi vilcieni nedēļā, vēstīja CCTV. Ātrvilciena līnija ceļa ilgumu no Maskavas līdz Pekinai samazinātu no pašreizējām sešām dienām līdz divām.
Ķīnā ir pasaulē plašākais ātrvilcienu tīkls. Ķīna eksportē savu ātrvilcienu tehnoloģiju, būvējot tos Turcijā un Venecuēlā.
