Zviedrijas armija publisko noslēpumainā "ārvalstu kuģa" fotogrāfiju

"Tas nav mūsu, tas ir ārvalstu kuģis," sacīja kontradmirālis Andešs Grenstads, rādot graudainu fotoattēlu, kuru svētdien uzņēmis kāds "avots". Kopš piektdienas tā bijusi jau trešā reize, kad manīts kāds aizdomīgs objekts.

"Viņš redzēja kaut ko, kas bija virs ūdens, un pēc tam, kad viņš uzņēma attēlu, tas atkal pazuda."

Kādai valstij kuģis pieder, nav iespējams noteikt attēla sliktās kvalitātes dēļ. Attēlā dziļi jūrā redzams kāds tumšs, bangu ieskauts objekts.

Grenstads noraidīja mediju pieņēmumus, ka notiktu "zemūdenes medības", un uzsvēra, ka mobilizācija - viena no lielākajām kopš Aukstā kara - ir izlūkošanas operācija.

"Tās nav zemūdenes medības, lietā liekot ieročus, lai cīnītos pret pretinieku. Mērķis ir iegūt izlūkinformāciju, lai noskaidrotu, ka tur notiek ārvalstu zemūdens aktivitātes."

Viņš arī piepilda, ka apvidus uz austrumiem no Stokholmas, pēc visa spriežot, "interesē kādu ārvalsti".

"Vēlāk var būt situācija, kad tā [operācija] kļūst par zemūdenes medībām. Mēs tur vēl neesam," sacīja Grenstads.

Viņš noraidīja laikrakstā "Svenska Dagbladet" sestdien publicēto informāciju, ka būtu pārtverts krievu ārkārtas ziņojums, kas varētu būt liecība tam, ka šajā apvidū problēmas piemeklējušas krievu zemūdeni.

"No tās informācijas, kas ir mūsu rīcībā, mēs nevaram izdarīt tādus pat secinājumus kā mediji par bojātu zemūdeni. Mums nav informācijas par ārkārtas signāliem vai arī ārkārtas kanālu izmantošanu," sacīja Grenstads.

"Mēs neesam īpaši izdalījuši Krieviju, bet esam teikuši, ka tā ir kādas ārvalsts zemūdenes aktivitāte. Tā varētu būt zemūdene, minizemūdene vai akvalangisti zemūdens motociklā."

Laikā, kad parādījušas pirmās ziņas par jūrā pamanīto noslēpumaino objektu, Stokholmas piekrastē un tālāk no Zviedrijas krasta Baltijas jūrā notikušas Zviedrijas flotes mācības, kurās piedalījusies arī Nīderlandes zemūdene, apstiprināja Grenstads.

Zviedrijas armija saistībā ar "ārvalstu zemūdens aktivitāti" kopš piektdienas izvērsusi plašu operāciju Baltijas jūrā līdzās Stokholmas arhipelāgam. Zviedru laikraksts "Svenska Dagbladet" sestdien vēstīja, ka meklēta, iespējams, tiek krievu zemūdene, kurai radušās tehniskas problēmas.

Krievijas Aizsardzības ministrija jau noliegusi Rietumu mediju informāciju par iespējamu incidentu ar krievu zemūdeni, svētdien vēstīja ziņu aģentūra "Interfax".

Atbilstoši "Svenska Dagbladet" informācijai Zviedrijas Jūras spēku radiopārtveršanas dienests Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos reģistrējis radiosignālu pārraidi no kāda neidentificēta zemūdens objekta.

Signāli pārraidīti frekvencēs, kuras Krievijas Karaflote izmanto ārkārtas gadījumos, norādīja laikraksts, secinot, ka vēstījums, domājams, pārraidīts no avarējušas krievu zemūdenes.

Vēstījums bijis krievu valodā un pārraidīts uz staciju Kaļiņingradas apgabalā, vēstīja laikraksts.

Pēdējo mēnešu laikā Zviedrija pieredzējusi, ka Krievijas gaisa spēku manevri virs Baltijas jūras kļūst intensīvāki.

Septembrī divi frontes bumbvedēji "Su-24" vienu vai divas reizes ielidojuši Zviedrijas gaisa telpā. Karls Bilts, kurš tobrīd bija ārlietu ministrs, to nodēvēja par krievu visnopietnāko iebrukumu gaisa telpā desmit gadu laikā.

80.gados un 90.gadu sākumā Zviedrija pastāvīgi bija trauksmes stāvoklī Krievijas zemūdeņu dēļ.

Plašu rezonansi izraisīja gadījums 1981.gadā, kad padomju zemūdene U137 uzskrēja uz sēkļa netālu no Zviedrijas lielākās karaflotes bāzes.

Maskava toreiz taisnojās, ka zemūdenei "no ierindas izgājušas navigācijas iekārtas", tāpēc atrašanās vieta noteikta "kļūmīgi" un "sliktas redzamības apstākļos" zemūdene uzskrējusi uz sēkļa.