Ūdenī neko neatraduši, zviedri pārtrauc ārvalstu zemūdenes meklēšanu

Zviedrijas militārās iestādes paziņoja, ka ir pavēlējušas karaflotes un jūras desanta spēkiem izbeigt zemūdenes meklēšanu, tomēr daļa sauszemes spēku vēl turpinās to darīt.

Zviedrijas armija pagājušo piektdien sāka savu lielāko zemūdenes meklēšanas operāciju kopš Padomju Savienības laikiem. Operācija tika uzsākta pēc ticamu ziņu saņemšanas par ārvalstu zemūdens  aktivitāti pie salām, kas atrodas Baltijas jūrā apmēram 50 kilometru attālumā no Stokholmas.

Zviedrijas masu mediji ziņoja, ka tā varētu būt Krievijas zemūdene, bet Zviedrijas bruņotie spēki atteicās apstiprināt šo versiju.

Zviedrijas jūras spēku kontradmirālis Anderss Grenstads žurnālistiem Stokholmā piektdien sacīja, ka, pēc Zviedrijas bruņoto spēku vērtējuma, ūdeņos pie Stokholmas bijis vismaz viens ārvalsts peldlīdzeklis.

"Iespējams, ka ta bija mazs peldlīdzklis, piebilda Grenstads un uzsvēra, ka šādas aktivitātes Zviedrijas ūdeņos ir "nepieņemamas".

Zviedrija izveidoja pretzemūdeņu spēkus pēc tam, kad 1981.gadā tās dienvidu piekrastē bija uzskrējusi uz sēkļa padomju zemūdene ar kodolieročiem, bet sāka izformēt šos spēkus, samazinot aizsardzības izdevumus pēc aukstā kara beigām. Pretzemūdeņu helikopteri tika norakstīti 2008.gadā, un vismaz līdz 2018.gadam to nomaiņa nav gaidāma.

Zviedrija arī ir pārorientējusies no teritoriālās aizsardzības uz starptautiskām miera uzturēšanas operācijām un atcēlusi obligāto karaklausību.

BNS, LETA, Foto: AFP/LETA