Tramps pret Venecuēlu. Vai Maduro režīmam tuvojas pēdējās dienas?

Trampa administrācija apsūdzējusi Maduro, ka viņš vada "narkoteroristu" valsti, kas organizē narkotiku kontrabandu uz ASV un Eiropu, kā arī appludina Savienotās Valstis ar nelegālajiem imigrantiem.

Vašingtona pastiprinājusi spiedienu uz Karakasu, nosūtot uz Karību reģionu karakuģus, tostarp lidmašīnu bāzes kuģus, un vairāk nekā 15 000 karavīru. Aptuveni puse no tiem izvietoti Puertoriko, bet otra puse atrodas uz kuģiem. Tā ir lielākā ASV militārā klātbūtne Karību reģionā kopš 1989. gada, kad notika iebrukums Panamā.

ASV armija Klusā okeāna austrumdaļā jau uzbrukusi vairāk nekā 20 narkotiku kontrabandistu kuģiem, kas, kā apgalvo Trampa administrācija, pieder narkokarteļiem, no kuriem daļa sadarbojas ar Maduro valdību. Saskaņā ar Pentagona pagājušās nedēļas paziņojumu šajos triecienos līdz šim jau nogalināti vairāk nekā 80 cilvēki.

Iespējamā sauszemes operācija

ASV uzstāj, ka tā ir iesaistīta "nestarptautiskā bruņotā konfliktā" ar narkotiku kontrabandistiem, kas veic neregulāru karadarbību pret Savienotajām Valstīm. Vašingtona par savu mērķi pasludinājusi kokaīna un fentanila plūsmas apturēšanu uz ASV.

Neskatoties uz to, ka Venecuēlai nav oficiāli pieteikts karš, Tramps pieļāvis iespēju uzsākt militāras operācijas pret narkokarteļiem pašas Venecuēlas teritorijā, kurās varētu piedalīties arī Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP). Pagājušajā otrdienā prezidents žurnālistiem norādīja, ka ASV zina visu par narkotiku tirgotājiem. "Mēs zinām, kur sliktie [puiši] dzīvo, un mēs ļoti drīz ķersimies arī pie viņiem," izteicās Baltā nama saimnieks.

Britu Kolumbijas Universitātes politikas zinātnes profesors un Latīņamerikas speciālists Makss Kemerons sarunā ar "Global News" atzīst, ka ASV stratēģija ir satraucoša. Viņš brīdina, ka militārs konflikts starp ASV un Venecuēlu var valsti ieraut pilsoņkarā, īpaši, ja Maduro zaudē varu. "Manuprāt, daudzviet valda bažas, ka tā ir atgriešanās pie lielgaballaivu diplomātijas, pie Monro doktrīnas, pie Amerikas izturēšanās pret Karību reģionu kā pret Amerikas iekšējo ezeru, ko viņi var kontrolēt un kur viņi var darīt, ko vēlas, kur viņiem nav jārēķinās ar starptautiskajām tiesībām," norāda Kemerons.

Toreizējā ASV prezidenta Džeimsa Monro formulētās doktrīnas sākotnējais mērķis bija nepieļaut jebkādu Eiropas iejaukšanos Rietumu puslodes lietās, bet vēlāk tā tika izmantota, lai attaisnotu Savienoto Valstu militārās intervences Latīņamerikā.

Tomēr šobrīd reģionā nav pietiekami lieli ASV sauszemes spēki, lai izvērstu šādu intervenci. Lai pārvietotu tūkstošus karavīru uz kādu draudzīgu valsti vai pašu ASV teritoriju netālu no iebrukuma mērķa, būtu nepieciešama vērienīga loģistikas operācija. Iepriekšējā pieredze liecina, ka masīvam sauszemes iebrukumam nepieciešams vismaz 50 000 karavīru, tajā skaitā 20 000 kājnieku. "Savienotajām Valstīm nav sauszemes spēku, kas nepieciešami iebrukumam," atzīst atvaļinātais jūras kājnieku pulkvedis Marks Kansians. "Venecuēlas sauszemes spēku skaits, ieskaitot armiju, jūras kājniekus un Nacionālo gvardi, sasniedz apmēram 90 000. Savienotajām Valstīm [tuvumā] ir tikai 2200 jūras kājnieku, un nekas neliecina par to skaita palielināšanu."

Tāpēc tūlītējais līdzeklis, kas Trampam šobrīd pieejams, ir gaisa triecieni. Republikāņu likumdevēji, Pentagona amatpersonas un Baltā nama padomnieki, ko izvaicājis tīmekļa izdevums "Politico", atzinuši, cik lielas problēmas rada sauszemes iebrukums. Viņi pauduši kopīgu pārliecību, ka ar Trampa retoriku, kam papildu ticamību piešķir negaidītā Irānas bombardēšana šī gada vasarā, varētu būt pietiekami, lai pārliecinātu Maduro atteikties no varas.

Tajā pašā laikā Trampu kavē politiskie ierobežojumi. Viņa pamatelektorāts - tā dēvētā MAGA (Make America Great Again - Padarīsim Ameriku atkal varenu!) kustība - šajā jautājumā ir sašķelta. Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps un viņa pārinieks - viceprezidents Džeimss Deivids Venss - solīja, ka ASV atteiksies no "pasaules policista" lomas. Pašreizējā administrācija kritizē ieilgušos karus Afganistānā un Irākā kā tās neveiksmīgās sistēmas reliktus, kas izveidojās pēc Aukstā kara.

Šaubas par sauszemes operāciju pauž pat daži republikāņi, kas atbalsta narkotiku kontrabandistu kuģu gremdēšanu. "Nedomāju, ka tieši tagad mums to vajadzētu," atzīst senators Lindsijs Greiems, kas Maduro nosaucis par "narkoteroristu diktatoru". Arī sabiedrībā, šķiet, nav liela atbalsta karadarbībai pret Venecuēlu. Saskaņā ar nesen veikto televīzijas kanāla CBS aptauju pret to iebilst 70% amerikāņu.

Venecuēlas iespējas pretoties

Venecuēlas valdība pēdējo gadu laikā tērējusi miljardus dolāru bruņojuma iepirkšanai no Krievijas, Irānas, Ķīnas un Kubas. Tomēr maz ir tādu ekspertu, kas uzskatītu, ka Venecuēla spētu pretoties koncentrētam ASV uzbrukumam.

Lai gan ziņas par Venecuēlas bruņotajiem spēkiem ir pretrunīgas, tiek lēsts, ka tās rīcībā ir vairāk nekā 30 kaujasspējīgu kara lidmašīnu, vairāk nekā 40 karakuģu un līdz 200 tankiem. Venecuēlai ir viena no lielākajām pastāvīgajām armijām Latīņamerikā. Visās tās bruņoto spēku ieroču šķirās kopā ir aptuveni 150 000 vīru, sarunā ar laikrakstu "The New York Times" (NYT) norāda ASV Karaflotes akadēmijas asociētais politikas zinātnes profesors un eksperts Venecuēlas jautājumos Džons Polga-Hecimovičs.

Venecuēlā ir arī apbruņotas Maduro atbalstītāju bandas jeb tā dēvētie kolektīvi, kas darbojas kā paramilitāri atbalsta spēki. Lai gan tiešā karadarbībā to nozīme, domājams, būtu niecīga, tie var apgrūtināt kārtības atjaunošanu pēc iebrukuma un Maduro režīma sagrāves.

Pats Maduro, lai paglābtos no iespējamajiem ASV triecieniem, bieži maina naktsmītnes un mobilos tālruņus, apliecina daudzi viņa režīmam tuvi avoti. Pieaugusi kubiešu miesassargu loma diktatora personīgās drošības uzturēšanā, kā arī kubiešu pretizlūkošanas virsnieku ietekme Venecuēlas armijā, stāsta viens no avotiem.

Aktuāls ir arī jautājums par armijas lojalitāti Maduro režīmam. Venecuēlai militārie apvērsumi nav sveši. Maduro priekštecis un kādreizējais politiskais patrons Ugo Čavess arī savulaik organizēja militāru apvērsumu. Maduro režīmam savas varas gados līdz šim nācies novērst vismaz deviņus dumpja mēģinājumus.

Svarīgs ir arī ģeogrāfiskais faktors. Venecuēla ir divas reizes lielāka nekā Kalifornija, un daļā valsts vērā ņemama ietekme ir komunistisko teroristu grupējumiem no kaimiņos esošās Kolumbijas. Tāpēc ASV var rasties grūtības pēc Maduro režīma gāšanas nodrošināt teritoriālo kontroli un tādu infrastruktūras objektu apsardzi kā lidostas, naftas lauki un spēkstacijas.

ASV pretenzijas

ASV administrācija jau kopš 2018. gada Venecuēlas prezidenta vēlēšanām neatzīst Maduro par leģitīmu valsts galvu, līdzīgi G7 un neatkarīgajiem novērotājiem, norādot uz rupjiem vēlēšanu procesa pārkāpumiem. Arī 2024. gada vēlēšanas Vašingtona līdz ar citām rietumvalstīm atzinusi par viltotām.

Saskaņā ar cilvēktiesību aizstāvju organizācijas "Human Rights Watch" datiem kopš 2013. gada, kad Maduro nāca pie varas, nomainot prezidenta krēslā un Venecuēlas Apvienotās sociālistu partijas (PSUV) līdera amatā mirušo kreiso populistu Čavesu, no valsts bēguši vairāk nekā septiņi miljoni cilvēku, kas glābušies no režīma sagrautās ekonomikas un plašajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

26 gadus ilgās Čavesa un Maduro valdīšanas laikā PSUV pakļāvusi savai kontrolei visas valsts institūcijas, tostarp Nacionālo sapulci, tiesas un nacionālo vēlēšanu padomi, kas 2024. gadā par prezidentu pasludināja Maduro, lai gan opozīcijas apkopotie balsu skaitīšanas rezultāti liecināja, ka ar lielu pārsvaru uzvarējis tās kandidāts Edmundo Gonsaless. Arī ASV līdz ar citām rietumvalstīm par ievēlēto prezidentu atzina Gonsalesu. Taču apstākļos, kad Maduro saglabāja stingru kontroli pār armiju, policiju un parlamentu, Gonsalesam nācās no Venecuēlas bēgt, lai nenonāktu cietumā.

Vēl Trampa pirmās prezidentūras laikā 2020. gadā ASV prokuratūra izvirzīja Maduro un viņa režīma augstākajām amatpersonām apsūdzības par narkoterorismu un narkotiku kontrabandu un izsludināja 15 miljonus dolāru lielu atlīdzību par Maduro aizturēšanu. Kopš tā laika par viņu piesolītā galvasnauda pieaugusi līdz 50 miljoniem dolāru.

Apsūdzības rakstā Maduro inkriminēta "Cártel de Los Soles" ("Sauļu karteļa") vadīšana. ASV prokuratūra norāda, ka šis kartelis, kas iefiltrējies gan Venecuēlas valdībā, gan tiesu sistēmā, gan armijā, sadarbojas ar tādām transnacionālām organizētās noziedzības bandām kā "Tren de Aragua" un tādām narkotiku tirgotāju organizācijām kā meksikāņu "Sinaloas" kartelis, pārpludina ASV ar kokaīnu no Kolumbijas.

Neatkarīgi eksperti un pētnieki tomēr apšauba, ka "Cártel de Los Soles" ir tradicionāla, stingri hierarhiska narkotiku tirgotāju organizācija, kuras galvenais mērķis ir narkotiku transportēšana un tirdzniecība, lai gan atzīst, ka Maduro režīms ir caurcaurēm korumpēts un sadarbojas ar narkotiku kontrabandistiem, lai gūtu personisku labumu. Eksperti arī norāda, ka Venecuēla pasaules narkotiku tirdzniecībā ir relatīvi mazs spēlētājs un ka tā ir tikai tranzītvalsts, caur kuru citviet ražotās narkotikas tiek transportētas uz to galamērķi.

Tramps, kas priekšvēlēšanu kampaņas laikā par savu augstāko prioritāti izvirzīja nelegālās imigrācijas apturēšanu, apsūdz Maduro arī nelegālo imigrantu plūsmas organizēšanā uz ASV. Lai gan vairums no venecuēliešiem, kas bēguši no Maduro režīma, devušies uz citām Latīņamerikas valstīm, simti tūkstoši nonākuši arī ASV. Taču Tramps apgalvo, ka Maduro "iztukšo cietumus un trako namus", spiežot to iemītniekus doties uz Savienotajām Valstīm.

Kokaīna un fentanila ceļi

Lai gan Venecuēlas kaimiņvalsts Kolumbija ir pasaulē lielākā kokaīna ražotāja, lielākā daļa kolumbiešu produkcijas uz ASV tiek nogādāta pa citiem maršrutiem. Saskaņā ar ASV Narkotiku apkarošanas administrācijas (DEA) 2020. gada ziņojumu gandrīz trīs ceturtdaļas kokaīna Savienotās Valstis sasniedz pa Kluso okeānu, un tikai neliela daļa ar ātrlaivām tiek transportēta caur Karību reģionu.

Tomēr lielākā daļa triecienu narkotiku kontrabandistu kuģiem notikuši tieši Karību reģionā, nevis Klusajā okeānā.

Fentanils ir sintētiska narkotika, kas sākotnēji tika izstrādāts kā pretsāpju līdzeklis. Fentanils ir 50 reizes spēcīgāks nekā heroīns, un tas ASV kļuvis par galveno nāves cēloni opiātu pārdozēšanas gadījumos.

Septembrī, uzrunājot ASV armijas komandierus, Tramps paziņoja, ka triecieniem pakļautie kuģi ir "piekrauti ar somām ar baltu pulveri, kas vairumā gadījumu ir fentanils un citas narkotikas". Taču fentanils pamatā tiek ražots Meksikā un ASV nonāk faktiski tikai pār dienvidu sauszemes robežu.

Saskaņā ar DEA 2025. gada kārtējo ziņojumu fentanila transportēšanu uz un caur ASV kontrolē meksikāņu transnacionālās noziedzīgās organizācijas, un galvenais maršruts tā ievešanai valstī ir ASV dienvidrietumu robeža. Saistībā ar fentanilu, kas tiek transportēts uz Savienotajām Valstīm, Venecuēla ziņojumā pat nav pieminēta.

Novembrī ASV Valsts departaments "Cártel de Los Soles" pasludināja par ārvalstu teroristisku organizāciju. Iepriekš šogad par teroristiskām organizācijām tika pasludināta arī venecuēliešu banda "Tren de Aragua" un meksikāņu narkokarteļi.

"Tren de Aragua" pasludināšana par teroristisku organizāciju kalpo par pamatojumu ASV Tieslietu ministrijai un Pentagonam, lai iznīcinātu narkotiku kontrabandistu kuģus saskaņā ar 2001. gada likumu par militāra spēka pielietošanu (AUMF), kas pilnvaro Savienoto Valstu prezidentu veikt militāras operācijas pret teroristu grupējumiem bez Kongresa piekrišanas.

Lai gan likuma mērķis bija dot iespēju ātri vērsties pret grupējumiem, kas organizēja un īstenoja 2001. gada 11. septembra teroraktus, sekojošajās divās desmitgadēs visas ASV administrācijas to izmantojušas, lai vērstos pret dažādiem teroristiskajiem grupējumiem visā pasaulē. "Cártel de Los Soles" pasludināšana par teroristisku organizāciju paver Trampam iespēju veikt militāro operāciju arī pret Maduro režīmu.

Tomēr demokrāti un pat daļa republikāņu uzstāj, ka vienīgi Kongresam ir pilnvaras atļaut karadarbības uzsākšanu pret kādas ārvalsts valdību, norādot, ka AUMF likuma piemērošanai pret narkokarteļiem nav precedenta.

"Amerikas tauta nevēlas bez publiskām debatēm un balsošanas tikt ierauta nebeidzamā karā ar Venecuēlu," kopīgā paziņojumā ar demokrātu senatoriem pagājušajā nedēļā norādīja republikānis Rends Pols, cenšoties panākt Senāta rezolūcijas pieņemšanu par kara pilnvarošanu pret Venecuēlu. "Mūsu pienākums ir aizstāvēt to, ko pieprasa konstitūcija - debates pirms kara uzsākšanas."

Vai ASV vēlas režīma maiņu Venecuēlā?

Maduro kategoriski noliedz, ka viņš būtu "Cártel de Los Soles" vadonis, un apgalvo, ka ASV karu pret narkotikām izmantojot, lai panāktu viņa gāšanu un piekļūtu Venecuēlas milzīgajām naftas rezervēm, kas atzītas par lielākajām pasaulē.

Tramps ir paziņojis, ka nav runas par režīma maiņu Venecuēlā vai par varas atņemšanu Maduro. Tajā pašā laikā pirmdienas intervijā "Politico" Baltā nama saimnieks paziņoja, ka Maduro "dienas ir skaitītas".

"Politico" un citi izdevumi, atsaucoties uz avotiem administrācijā, arī vēsta, ka politisko stratēģiju pret Venecuēlu izstrādājis valsts sekretārs Marko Rubio, kubiešu emigranta dēls un sens komunistisko un citu kreiso diktatoru kritiķis. Viņa izvirzītais mērķis ir spiediena izdarīšana uz Karakasu, lai panāktu Maduro atteikšanos no varas.

"Rubio ir izstrādājis formulu, kas apvieno karu pret narkotikām ar karu pret terorismu," norāda Kemerons. Tomēr ASV Pārstāvju palātas Bruņoto dienestu komitejas loceklis Ādams Smits, kas pārstāv demokrātus, intervijā televīzijas kanālam "NBC News" novembrī norādīja, ka arī Rubio noliedz ASV vēlmi panākt režīma maiņu Venecuēlā.

Tikmēr saskaņā ar aģentūras "Reuters" ziņām 21. novembrī notikušās telefonsarunas laikā Tramps esot devis Maduro nedēļu laika, lai tas kopā ar saviem tuvākajiem ģimenes locekļiem pamestu valsti. Dienu pēc šī termiņa beigām Baltā nama saimnieks paziņoja, ka Venecuēlas gaisa telpa esot slēgta. Tiesa gan, nekādu seku šim paziņojumam līdz šim nav bijis.

Tajā pašā laikā tikko noticis jauns dramatisks pavērsiens, kas pastiprinājis Vašingtonas spiedienu uz Karakasu. ASV krasta apsardze ar karaflotes atbalstu netālu no Venecuēlas piekrastes starptautiskajos ūdeņos sagrābusi naftas tankkuģi. Operācija veikta, pamatojoties uz ASV federālā tiesneša sankciju, pastāvot aizdomām, ka kuģis saistīts ar Irānas atbalstītiem teroristiskajiem grupējumiem.

Lai gan notikušais, šķiet, nav tieši saistīts ar pašreizējo Trampa un Maduro pretstāvi, tas noteikti tiks uztverts masīvās ASV militārās klātbūtnes kontekstā Karību reģionā. To, domājams, tulkos kā brīdinājumu citu tankkuģu kapteiņiem par riskiem, kādus var radīt naftas kravu uzņemšana Venecuēlā. Tas ir arī trieciens tā dēvētās ēnu flotes tankkuģiem, kas pārvadā sankcijām pakļauto valstu, piemēram, Irānas, naftu. Arī Maduro režīma galvenais ienākumu avots ir naftas tirdzniecība, apejot starptautiskās sankcijas.

Tikmēr televīzijas kanāls CNN šonedēļ ziņoja, ka Trampa administrācija gatavo plānus situācijas tālākai attīstībai Venecuēlā gadījumā, ja Maduro tiek gāzts vai aizbēg no valsts. Prezidenta politikas kritiķi jau velk paralēles ar Vašingtonas neveiksmi, organizējot Irākas režīma maiņu pēc ASV iebrukuma 2003. gadā. Daļa ekspertu bažījas, ka Venecuēlai draud vardarbība un nestabilitāte, ja Maduro režīms kritīs, un ka tas var izraisīt jaunu bēgļu krīzi. Tomēr situācijai Venecuēlā ir maz kopīga ar pēckara apstākļiem Bagdādē.

Avoti: "Global News", BBC, CNN, "Politico", NYT.