Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauž skepsi par ASV miera plānu un nostājas Zelenska pusē
Ukrainas sabiedrotie Eiropā pirmdien izrādīja savu atbalstu prezidentam Volodimiram Zelenskim un pauda skepsi par tā dēvēto ASV miera plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers Londonā rīkoja Zelenska tikšanos ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu. Līderu sarunas turpinājās nedaudz ilgāk nekā stundu.
Pirms Londonas sarunām ASV prezidents Donalds Tramps izteicās, ka Zelenskis pat neesot izlasījis viņa administrācijas priekšlikumus kara izbeigšanai.
Nedēļas nogalē Zelenskis paziņoja, ka ar Trampa padomniekiem pārrunājis nākamos soļus un ir apņēmības pilns turpināt strādāt labā ticībā.
Taču sarunu dalībnieki arī atzina, ka jebkurš reāls progress būs atkarīgs no Krievijas gatavības izrādīt nopietnu apņemšanos panākt ilgtermiņa mieru.
"Esmu skeptiski noskaņots par dažām detaļām, kuras redzam dokumentos no ASV puses, bet mums par to ir jārunā. Tāpēc mēs esam šeit," pirmdienas sanāksmes sākumā norādīja Mercs, neprecizējot, uz kuru priekšlikuma versiju viņš atsaucas.
Savukārt Makrons izteicās, ka galvenais jautājums ir atrast konverģenci starp Eiropas un Ukrainas nostāju un ASV nostāju.
Lielbritānijas premjerministrs iepriekš bija paziņojis, ka viņš necentīsies panākt, lai Zelenskis pieņemtu Trampa administrācijas ierosināto vienošanos, kuras sākotnējo versiju Ukrainas sabiedrotie kritizēja kā pārāk labvēlīgu Krievijai.
"Es neizdarīšu spiedienu uz prezidentu," Stārmers norādīja televīzijas kanālam "ITV News".
"Vissvarīgākais ir nodrošināt, lai gadījumā, ja notiks karadarbības pārtraukšana, un es ceru, ka tā notiks, tai jābūt taisnīgai un ilgstošai, un tieši tam mēs pievērsīsim uzmanību šopēcpusdien," piebilda Lielbritānijas premjerministrs.
Taču Zelenskis, dodoties uz sanāksmi, paziņoja, ka "ir dažas lietas, ko mēs nevaram atrisināt bez amerikāņiem, lietas, ko mēs nevaram atrisināt bez Eiropas, un tāpēc mums ir jāpieņem daži svarīgi lēmumi".
Kāda sarunām pietuvināta amatpersona pirmdien aģentūrai AFP izteicās, ka teritorija joprojām ir "visproblemātiskākais jautājums" sarunās.
Bija paredzēts apspriest arī sarežģīto jautājumu par to, kā Eiropa potenciāli vislabāk varētu izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai palīdzētu Ukrainai.
Kāda Lielbritānijas amatpersona žurnālistiem pavēstīja, ka Stārmers "šodien informēs prezidentu Zelenski par mūsu plašāku atbalstu, tostarp par to, kā izmantot Krievijas iesaldēto valsts aktīvu vērtību, un mēs ceram, ka drīzumā tiks panākts progress šajā jautājumā".
Eiropas Savienības (ES) plāns izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai finansētu Kijivas cīņu pret Krieviju, radītu tālejošas sekas ES, pagājušajā nedēļā brīdināja Maskavas vēstnieks Vācijā.
Pirms pirmdienas sarunām Londonā Makrons nosodīja Krievijas izvēlēto "eskalācijas ceļu".
"Mēs kopā ar amerikāņiem turpināsim šos centienus, lai nodrošinātu Ukrainai drošības garantijas, bez kurām nav iespējams stabils un ilgstošs miers," viņš rakstīja platformā "X", piebilstot, ka "mums jāturpina izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai piespiestu to izvēlēties mieru".
Vašingtonas sākotnējais plāns kara izbeigšanai paredzēja, ka Ukraina atdos teritorijas, ko Krievija nav spējusi iekarot kaujas laukā, apmaiņā pret drošības solījumiem, kas neatbilst Kijivas centieniem pievienoties NATO.
Taču līdz šim nav zināms, kādas drošības garantijas Ukraina varētu saņemt, lai atvairītu jebkādu turpmāku Krievijas iebrukumu, izņemot sākotnējo plānu, kas paredzēja, ka Kijivas aizsardzībai paredzētās lidmašīnas varētu atrasties Polijā.
Kopš atgriešanās amatā janvārī Tramps ir ne reizi vien izteicis savu viedokli par Ukrainu, sākotnēji pārmetot Zelenskim, ka viņš nav pateicīgs par ASV atbalstu.
Taču Baltā nama saimnieku arī kaitina, ka viņa centieni pārliecināt Putinu izbeigt karu nav devuši rezultātu, un nesen viņš noteica sankcijas Krievijas naftas uzņēmumiem.
