Zviedrija ierosina konfiscēt Krievijas iesaldētos aktīvus
Zviedrijas ārlietu ministre Marija Malmere Štenergārda norāda, ka Eiropas Savienībai būtu jākonfiscē Krievijas iesaldētie aktīvi, jo jebkurš cits risinājums kā finansēt Ukrainu, būtu negodīgs pret Ukrainas lielākajiem atbalstītājiem.
"Dažas valstis uzņemas gandrīz visu slogu [Ukrainas atbalstam]," sacīja Marija Malmere Štēnergārda, dodoties uz ārlietu ministru sanāksmi Briselē. "Tas nav godīgi un ilgtermiņā nav ilgtspējīgi."
"Ziemeļvalstis, kurās ir mazāk nekā 30 miljoni iedzīvotāju, šogad sniegušas Ukrainai vienu trešdaļu no militārā atbalsta, ko sniedz NATO valstis, kurās ir gandrīz viens miljards cilvēku... Šāds modelis nav ilgtspējīgs. Tas nekādā veidā nav saprātīgi. Un tas daudz ko pasaka par to, ko dara Ziemeļvalstis, bet vēl vairāk tas pasaka par to, ko nedara citas valstis," uzsvēra ministre.
Jāpiebilst, ka finansiālais un militārais ieguldījums starp valstīm Ukrainai joprojām ir ļoti nevienmērīgs. Piemēram, Dānija kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā Ukrainai ir sniegusi vairāk nekā 10 miljardus eiro lielu atbalstu, kas ir gandrīz 3 procenti no tās iekšzemes kopprodukta. Savukārt Spānija ir sniegusi 1,48 miljardu eiro atbalstu jeb mazāk nekā 0,2 procentus no sava IKP.
Starp lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem ir valstis, kas robežojas ar Krieviju, tai skaitā Ziemeļvalstis, Polija un Baltijas valstis. Tāpat ievērojamu palīdzību Ukrainai sniedz Francija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste un Vācija. Bet, piemēram, Ungārija, Ukrainai sniegusi palīdzību mazāk nekā 0,04 procentu apmērā no tās IKP.
Kara plosītajai Ukrainai, sākot ar nākamo gadu, draud ievērojams budžeta deficīts. Štenergārda norādīja, ka sabiedrotajiem ir obligāti jāpanāk vienošanās tikšanās laikā Briselē, kas gaidāma decembrī. “Mums nav citas izvēles,” viņa uzsvēra.
Šonedēļ Eiropas Komisija izplatīja vēstuli, kurā izklāstītas trīs iespējas Ukrainas atbalstam: divas no tām paredz, ka ES valstis vairāk iegulda kara plosītajā valstī, savukārt trešā aicina izmantot aptuveni 170 miljardus eiro Krievijas aktīvu, kas joprojām ir iesaldēti Beļģijā.
