Krievijas propaganda plaisā - pat uzticīgākie runasvīri atzīst sakāvi
Gadu gaitā Krievijas valsts finansētie propagandisti sabiedrībai ir stāstījuši vienu un to pašu stāstu. Krievijas iebrukums Ukrainā tika attēlots kā nepārtraukts uzvaras gājiens — kampaņa ar stabiliem panākumiem. Taču tagad pat daži no Kremļa uzticamākajiem runasvīriem atzīst, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina iecienīto naratīvu vairs nav iespējams uzturēt.
Arvien tiešāk par Maskavas neveiksmēm runā arī neapmierinātie ASV politiskie līderi, neraugoties uz sākotnējiem apgalvojumiem, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu panākt Krievijai labvēlīgu vienošanos kara izbeigšanai.
Krievijai par nelaimi, “īpašā militārā operācija”, kas sākotnēji bija paredzēta uz mazāk nekā trīs nedēļām, turpinās jau vairāk nekā trīs gadus. Rietumu sabiedrotie ir ieguldījuši miljardiem eiro Ukrainas aizsardzībā, sūtot skaidru vēstījumu: neviens — pat tāda lielvara kā Krievija — nevar vienkārši ievest tankus un sagrābt teritoriju kā pagājušā gadsimta sākumā.
“Krievijai ir jāatmostas un jāsaskaras ar realitāti. Cilvēki mirst, un par to nav daudz, ko parādīt,” pagājušajā nedēļā sacīja ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss.
Tikai dažas dienas iepriekš Donalds Tramps asi kritizēja Krieviju par to, ka tā “tērē miljoniem un miljoniem dolāru bumbām, raķetēm, munīcijai un dzīvībām — viņu pašu dzīvībām —, taču faktiski nav ieguvusi gandrīz nekādu teritoriju”.
Šaubas par oficiālo stāstījumu arvien biežāk izskan arī pašā Krievijas propagandas aparātā. Bijusī Ukrainas juriste Tatjana Montjana, kas kļuvusi par dedzīgu Krievijas un tās iebrukuma aizstāvi, tagad atzinusi, ka cilvēkresursi izsīkst, un brīdinājusi, ka prezidentam Vladimiram Putinam drīz var nākties izsludināt jaunu mobilizācijas vilni — soli, kas jau iepriekš piespiedis tūkstošiem vīriešu pamest valsti.
“Septembra pirmajā pusē uzbrukuma temps ievērojami palēninājās. Iespējams, viņi jau ir izlietojuši savas pēdējās rezerves,” 22. septembrī intervijā sacīja Montjana, kura regulāri piedalās Krievijas valsts televīzijas kanālu Rossija-1 un Pirmais kanāls raidījumos.
Arī politiķis Dmitrijs Rogozins, senators okupētajā Zaporižjas apgabalā, atzina, ka “virzīties uz priekšu nav iespējams. Frontē valda strupceļš.”
Tikmēr Krievijas karu veterāns Doņeckā Pāvels Gubarevs aprakstīja “nesalīdzināmi smagus zaudējumus” Krievijas pusē un norādīja, ka Ukrainas uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām radījuši Kijivai stratēģiski labvēlīgu situāciju. “Patiesībā pašreizējā situācija jau ir pielīdzināma mūsu sakāvei,” viņš rakstīja.
Neatkarīgie novērojumi apstiprina šos brīdinājumus. Ukrainas “Deep State” dati liecina, ka Krievija no jūnija līdz augustam ieguvusi vien 1548 kvadrātkilometrus — aptuveni 0,003 procentus Ukrainas teritorijas —, vienlaikus zaudējot gandrīz 95 000 karavīru, kas ir vairāk nekā 1000 dienā.
Pat Krievijas valsts televīzijā sāk parādīties plaisas oficiālajā propagandā. Nesen raidījumā “Mesto Vstreči” (“Tikšanās vieta”) kanālā NTV kāds viesis atklāti apšaubīja Aizsardzības ministrijas apgalvojumus par milzīgiem Ukrainas zaudējumiem.
“Sākoties karadarbībai, Ukrainas armijā bija aptuveni 800 tūkstoši cilvēku. Tad katru gadu tā pieauga par 100–120 tūkstošiem. Tāpēc nevar būt nekādu 1,7–2 miljonu zaudējumu — šādā gadījumā Ukrainas armija vienkārši neeksistētu,” viņš sacīja.
Kad vadītājs vaicāja, vai viņš apsūdz Krievijas Aizsardzības ministriju melošanā — kas kara laikā Krievijā ir noziegums —, viesis neatkāpās no sacītā. “Milzīga kļūda ir nenovērtēt Ukrainas armiju,” viņš piebilda.
Kā skaidro Ukrainas Drošības dienesta bijušais virsnieks un militārais analītiķis Ivans Stupaks, šie izteikumi liecina par dziļu nogurumu Krievijas sabiedrībā, kas tuvojas kara ceturtajam gadam un arvien vairāk izjūt izolāciju no pārējās pasaules.
“Propagandisti runā tik ilgi, kamēr viņiem to ļauj. Ja viņi pasaka patiesību un tas nodara kaitējumu, mēs to redzēsim pēc varas iestāžu reakcijas,” viņš sacīja, piebilstot, ka šie signāli liecina — “krievi nav gatavi karot bezgalīgi, pretēji Kremļa apgalvojumiem.”
Šī toņa maiņa propagandā notiek uz Krievijas ilggadējās prakses fona — apspiest jebkādu kritiku. Kopš iebrukuma Ukrainā Krievija ir paplašinājusi likumus par “bruņoto spēku diskreditēšanu”, paredzot līdz 15 gadu cietumsodu par kara kritizēšanu. Neatkarīgie mediji ir slēgti vai spiesti pārcelties uz ārzemēm, bet protesti tiek apspiesti ar masu arestiem.
Vladimira Putina valdīšanas laikā politiskie oponenti, opozīcijas līderi un neatkarīgie žurnālisti regulāri saskaras ar vajāšanu, ieslodzījumu vai pat nāvi. Redzamākie piemēri ir opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, kurš mira Arktikas “Polārlauvas” kolonijā. Arī citi Kremļa kritiķi miruši aizdomīgos apstākļos — sākot ar žurnālisti Annu Poļitkovsku, kas tika nošauta Maskavā 2006. gadā, līdz bijušajam FSB virsniekam Aleksandram Ļitviņenko, kurš tika saindēts Londonā tajā pašā gadā. Savukārt opozīcijas līderi Borisu Ņemcovu nošāva netālu no Kremļa mūriem — dažus soļus no Krievijas varas centra.
