Slovākijas ārlietu ministrs Blanārs skaidro, kādēļ viņa valsts ir labvēlīga Putinam
Slovākijas pielaidīgā pozīcija Krievijas gāzes jautājumā ir skaidrojama ar valsts "specifisko situāciju", piektdien vizītes laikā Latvijā klāstīja Slovākijas ārlietu un Eiropas lietu ministrs Jurajs Blanārs, sakot, ka Slovākija sagaida no Eiropas Komisijas (EK) "konstruktīvu dialogu" par enerģijas piegāžu diversifikāciju.
Slovākijas politiķis argumentēja, ka Slovākijai nav piekļuves jūras termināliem naftas un gāzes importam, tāpēc pāreju uz jauniem energoapgādes avotiem valsts nevarot īstenot "vienas dienas laikā". Blanārs apgalvoja, ka Slovākija atbalsta enerģijas avotu diversifikāciju un Eiropas Savienības (ES) zaļos mērķus, taču valstij vajadzīgs pārejas periods, kamēr tiek modernizēta infrastruktūra.
"Jāņem vērā Slovākijas specifiskā situācija. Mēs nevaram vienu atkarību aizstāt ar citu, paaugstinot izmaksas un palielinot oglekļa pēdas nospiedumu," klāstīja Slovākijas ārlietu ministrs.
Pēc viņa vārdiem, Slovākijai energoresursu jautājumos esot atšķirīga situācija nekā citām ES valstīm, piemēram, Slovākija caur naftas cauruļvadu "Družba" pārsūtīja resursus tālāk uz Eiropu, saņemot aptuveni 500 miljonus eiro tranzīta maksās par naftas un gāzes transportēšanu uz Čehiju un Ungāriju.
Viņš uzsvēra, ka patlaban šie ienākumi tiek zaudēti, un tos neesot iespēju aizstāt. Blanārs sacīja, ka pēc tam, kad tika pārtrauktas Krievijas gāzes tranzīta plūsmas caur Ukrainu uz Slovākiju, valsti atbalstīja Turcija, un tagad tiek izmantots gāzesvads "TurkStream".
Pēc viņa teiktā, Slovākija var izmantot dažādus piegāžu avotus, tostarp no Kazahstānas un Azerbaidžānas, un no pietiekamām piegādēm ieguvēja būšot arī Ukraina. Viņš klāstīja, ka Slovākijai ir jābūt konkurētspējīgai ES, salīdzinot ar Ķīnu un ASV, un ļoti rūpīgi jāizvērtē, kādus resursus tā izmanto un cik tie izmaksā.
Jau rakstīts, ka eksperti norāda, ka Ungārija un Slovākija var kompensēt Krievijas gāzes trūkumu, iegādājoties sašķidrināto dabasgāzi (LNG), kas ES nonāk caur termināļiem Norvēģijā.
Savukārt Bulgārija atbalsta ES plānu līdz 2027.gada beigām pārtraukt Krievijas dabasgāzes piegādes blokam un ir gatava apturēt Krievijas gāzes tranzītu uz Ungāriju un Slovākiju, paziņojušas amatpersonas.
Caur Bulgāriju stiepjas pēdējais cauruļvads, pa kuru no Krievijas uz ES tiek piegādāta gāze. Plūsmas apturēšana nozīmētu, ka Ungārija un Slovākija zaudē iespēju arī turpmāk iepirkt gāzi no Krievijas.
"Bulgārija kā ES dalībvalsts rīkojas saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem un politiku, tostarp [ierosināto] pakāpenisko atteikšanos [no Krievijas gāzes] līdz 2027.gada beigām," izdevumam "Politico" norādīja Bulgārijas enerģētikas ministrs Žečo Stankovs. Paredzams, ka līdz 2028.gada 1.janvārim Krievijas gāzes patēriņš Eiropā tiks pilnībā pārtraukts, viņš piebilda.
Saskaņā ar žurnālistu vērtējumiem Sofijas nodoms atbalstīt ES centienus atteikties no Krievijas gāzes varētu radīt nopietnas bažas Budapeštā un Bratislavā. Ungārija un Slovākija joprojām saņem aptuveni 70% no tām nepieciešamās gāzes no Krievijas, un abas valstis bažījas, ka atteikšanās no krievu gāzes izraisīs strauju energoresursu cenu kāpumu iekšējos tirgos.
