Cietīs Krievijas patērētāji: šprotu ražotājiem Kaļiņingradā sāk aptrūkties zivis

Izejvielu trūkumu ražotāji skaidro ar Krievijas noteikto lauksaimniecības preču importa embargo.

"Konservu ražotāji Kaļiņingradā cieš zaudējumus un var pārtraukt darbību, jo galvenie brētliņu piegādātāji tiem iepriekš bija Baltijas valstis," norādīja Krievijas Zivsaimniecības uzņēmumu savienības vadītājs Sergejs Gudkovs.

Viņš paziņoja, ka pēc Krievijas embargo noteikšanas brētliņas un reņģes Eiropas Savienībā ir kļuvušas lētākas, bet importa konservi Krievijā rada nopietnu konkurenci vietējiem izstrādājumiem.

"Kaļiņingradas ražotāji zaudē konkurences cīņā ar ārvalstu ražotājiem," uzsvēra Gudkovs.

Viņš arī atgādināja, ka zivju konservi nav iekļauti Krievijas embargo sarakstā.

Saskaņā ar Krievijas Zvejniecības aģentūras datiem Kaļiņingradas apgabals ir nozīmīgākais šprotu ražotājs Krievijā.

"Atbildes sankciju ieviešanas dēļ mēs esam tuvu šprotu līnijas apturēšanai, mēs nevaram savākt izejvielas pat brētliņām tomātu mērcē. [Ražošanas] apturēšana var notikt jau decembrī," paziņoja Kaļiņingradas zivju pārstrādes uzņēmuma "PosKon" mārketinga un pārdošanas vadītājs Jurijs Čjumins.

Viņš atklāja, ka konserviem nepieciešamās zivis reizēm atrodamas Baltijas jūras dienvidu daļā, bet pārsvarā tās mīt Baltijas jūras ziemeļu daļā, kur ar zveju nodarbojas Latvija, Igaunija, Somija un Zviedrija.

"2013.gadā mūsu zvejniekiem bija labs brētliņu loms un mēs pat spējām izveidot krājumus, ar kuriem tagad strādājam. 2012.gadā mēs bijām pilnībā atkarīgi no zivju importa," norādīja Čjumins.

Tikmēr Kaļiņingradas zivju pārstrādes uzņēmuma "Za Rodinu" valdes priekšsēdētājs Leonīds Popovs norādīja, ka "Za Rodinu" ir apmēram par 40% atkarīga no importa izejvielām.

"Iepriekš mēs izejvielas iegādājāmies Igaunijā un Somijā. Šobrīd embargo dēļ šādas iespējas nav," viņš piebilda.

"Tagad visi [ražotāji] pēc izejvielām vērsīsies pie Krievijas zvejniekiem, kas novedīs pie brētliņu un reņģu cenas pieauguma," uzsvēra Čjumins.

LETA, Foto: All Over Press