Norvēģija izvēlas parlamentu un Eiropas enerģētikas nākotni
Sociāldemokrāti premjerministra Jūnasa Gāra Stēres vadībā var saglabāt vadošās politiskās spējas pozīcijas. Vēlēšanu rezultāti ir nozīmīgi visai Eiropai, ņemot vērā Norvēģijas lomu kā galvenajam energoresursu piegādātājam.
Norvēģijā pirmdien, 5. septembrī, notiek parlamenta vēlēšanas. Balsstiesības ir aptuveni 4 miljoniem pilsoņu. Saskaņā ar jaunākajām aptaujām sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, kuru vada premjerministrs Jūnass Gārs Stēre, varētu izcīnīt uzvaru. Veiksmīga iznākuma gadījumā Stēre, tāpat kā līdz šim, vadītu mazākuma valdību, kurai lēmumu pieņemšanai būs nepieciešams citu kreisi zaļā bloka partiju atbalsts. Sociologi prognozē, ka šim blokam parlamentā varētu būt vairākums.
Aptaujas arī liecina, ka labēji liberālā un daļēji labēji populistiskā Progresīvā partija Silvijas Listhauges vadībā varētu izcīnīt otro vietu. Savukārt Konservatīvajai partijai, kuru vada bijusī premjere Erna Sūlberga, tiek prognozēts viens no sliktākajiem rezultātiem.
Klimats un enerģētika - priekšvēlēšanu kampaņas centrā
Galvenās priekšvēlēšanu tēmas Norvēģijā ir klimats un enerģētika. Naftas un gāzes ieguve nodrošina valsts galvenos ienākumus, vienlaikus būdama arī galvenais vides piesārņojuma avots. Zaļā partija MDG, kas aptaujās iegūst ap 7% balsu, plāno kļūt par iespējamā Stēres valdības balstu, tomēr atšķirībā no Strādnieku partijas tā iestājas pret jauniem urbšanas projektiem.
Būtisks temats ir arī enerģijas cenas - parlaments jau ir nolēmis ierobežot elektroenerģijas tarifus, ņemot piemēru no Vācijas, lai mazinātu slogu uz mājsaimniecībām.
Sociāldemokrātiem atbalstu daļēji nodrošina arī tā dēvētais "Stoltenberga efekts". Februārī Stēre uzaicināja valdībā bijušo NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, ieceļot viņu finanšu ministra amatā. Stoltenbergs, kurš ieņēma Norvēģijas premjerministra amatu 2000.-2001. un 2005.-2013. gados, joprojām ir ļoti populārs.
Viņa atgriešanās notika pēc tam, kad no koalīcijas izstājās Centriskā partija, kas pameta valdību gada sākumā domstarpību dēļ par enerģētikas politiku attiecībā uz Eiropas Savienībua (ES).
Norvēģija - galvenais gāzes piegādātājs Eiropai
Norvēģija nav Eiropas Savienības dalībvalsts, taču cieši sadarbojas ar ES Eiropas Ekonomiskās zonas ietvaros. Pēc kara sākuma Ukrainā valsts kļuva par galveno gāzes piegādātāju Eiropai.
Nākamās valdības nostāja attiecībā uz ieguvi var būtiski ietekmēt visa kontinenta enerģētikas nozari. Vienlaikus Stēre uzskata sadarbību ar ES par ārkārtīgi svarīgu pašreizējās drošības situācijas apstākļos, taču jaunu kampaņu par iestāšanos Eiropas Savienībā viņš neatbalsta, vēsta DW.
Lai gan oficiālā vēlēšanu diena ir pirmdiena, aptuveni 1,9 miljoni cilvēku - gandrīz 47% vēlētāju - izmantoja iespēju nobalsot iepriekš. Pirmie rezultātu prognožu dati tiek gaidīti neilgi pēc iecirkņu slēgšanas plkst. 21:00 pēc vietējā laika.
