Irāna pastiprina aizliegumu izvest suņus pastaigā

Lai gan pēc 1979. gada Islāma revolūcijas suņu turēšana Irānā tiek uzskatīta par "nešķīstības" simbolu un Rietumu kultūras ietekmes atblāzmu, suņu īpašnieku skaits – īpaši jauniešu vidū – pieaug, un tas tiek uzlūkots kā klusās nepakļaušanās forma stingrajam režīmam.

Tādas pilsētas kā Isfahāna, Kermāna un arī Ilāma, kur svētdien stājās spēkā jauni noteikumi, ir pievienojušās aizlieguma ieviešanai. Vietējās varas pārstāvji paziņojuši, ka par aizlieguma pārkāpšanu tiks piemērotas juridiskas sankcijas.

Lai gan aizliegumi tiek pieņemti vietējā līmenī un valsts likumdošanā nav tieša suņu turēšanas aizlieguma, daudzi suņu īpašnieki tiek aizturēti un viņu mājdzīvnieki – konfiscēti. Lai izvairītos no sodīšanas, daļa cilvēku izvēlas vest savus suņus pastaigās naktīs nomaļās vietās vai pārvadāt tos ar automašīnām.

Irānas teokrātiskajā režīmā mājdzīvnieku turēšana tiek uzskatīta par neislāmiski rīcību. Daudzi garīdznieki uzskata suņu siekalas par rituāli nešķīstām, bet Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei ir paziņojis, ka suņu turēšana (izņemot sargāšanai, medībām vai lopu ganīšanai) esot nosodāma.

Jau 2021. gadā 75 parlamenta deputāti suņu īpašumu dēvēja par "postošu sociālu problēmu", kas spēj izmainīt tradicionālo Irānas dzīvesveidu. Vēl 2014. gadā tika virzīts likumprojekts par naudas sodiem un pat fizisku sodīšanu tiem, kas pārkāpj šos aizliegumus, tomēr tas netika pieņemts.

Pēc jaunākā ierobežojumu viļņa kritiķi pārmet varas iestādēm, ka tās ignorē pieaugošo vardarbīgo noziedzību, izvēloties vērsties pret suņu īpašniekiem un ierobežot cilvēku personiskās brīvības.

Suņu turēšana, atteikšanās valkāt obligāto hidžābu, nelegālas ballītes un alkohola lietošana Irānā jau sen tiek uztvertas kā klusie pretošanās veidi stingrajam islāma režīmam.