Pie Putina neatbrauks ne tikai Orbāns, bet arī pēkšņi savārgušie Fico un Vučičs? Ukraina negarantē 9. maija militārās parādes viesu drošību
Kamēr agresorvalsts Krievija gatavojas lepni atzīmēt 80. gadskārtu kopš nacistiskās Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā un rīkot vērienīgu parādi Maskavas Sarkanajā laukumā, bet Ukrainas amatpersonas ieteikušas Krievijai sākt satraukties par pasākuma drošību, var gadīties, ka Sarkanā laukuma tribīnēs nebūs neviens no trim galvenajiem Kremļa diktatora Vladimira Putina Eiropas sabiedrotajiem — savu “nē” jau bija pateicis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, bet veselības problēmas pēkšņi radās Slovākijas premjerministram Robertam Fico un Serbijas prezidentam Aleksandram Vučičam, kuri sākotnēji bija pauduši gatavību doties pie Putina.
Kaut gan Orbāns ir viens no kategoriskākajiem Putina sabiedrotajiem, kurš regulāri torpedē pret Krieviju vērstās Eiropas Savienības iniciatīvas, 9. maija svinēšana ir klupšanas akmens Ungārijas un Krievijas attiecībās, ņemot vērā, ka Ungārija Otrajā pasaules karā bija nacistiskās Vācijas sabiedrotā. Ungārijas premjerministra kanceleja jau savlaikus paziņoja, ka Orbāns nevarēs pieņemt Putina uzaicinājumu, jo ungāriem kara beigām bija cita nozīme. Citās domās bija Fico, kaut gan arī viņa valsts Slovākija karoja Vācijas pusē.
Pēkšņās Fico un Vučiča veselības likstas viņu iecerēto braucienu uz Maskavu likušas zem jautājuma zīmes. Vučičam palika slikti vizītes laikā ASV, viņš nespēja tikties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un bija spiests atgriezties Belgradā, kur tika ievietots slimnīcā, vēsta Serbijas telekompānija RTS. Kaut gan viņu drīz no slimnīcas izrakstīja, tiek ziņots, ka tuvākajās dienās nav sagaidāms, ka viņš atgriezīsies pie ierastajiem darba pienākumiem. Savukārt Fico maijā bez paskaidrojumiem atcēla vairākas plānotās tikšanās gan Slovākijā, gan ārzemēs. Vietējais portāls “Tvnoviny” vēstījis, ka Fico partijas biedri tā arī nebija spējuši paskaidrot premjera prombūtnes iemeslus, taču mediji norāda uz iespējamām veselības problēmām, kas saistītas ar 2024. gada 15. maijā pārciesto atentātu, kad pēc valdības izbraukuma sēdes viņu vairākas reizes smagi sašāva 71 gadu vecais dzejnieks Jurajs Cintula. Potenciālais Fico slepkava toreiz paziņoja, ka šādi protestēja pret Fico naidīgo attieksmi pret Eiropas Savienību un atteikšanos sniegt Ukrainai militāro palīdzību.
Vučičs un Fico bija vienīgie Eiropas valstu pārstāvji (neskaitot Krievijas faktisko vasaļvalsti Baltkrieviju), kuri bija pauduši gatavību ierasties Maskavā 9. maijā un piedalīties Uzvaras dienas parādē, šādi izpelnoties Eiropas Savienības asu kritiku. ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa aprīlī paziņoja, ka ļoti neiesaka Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu pārstāvjiem apmeklēt Maskavu uz 9. maija svinībām, tā kā Krievija turpina asiņaino invāziju Ukrainā, pretējā gadījumā pārkāpējiem būs jārēķinās ar sekām.
Pirms tam Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina negarantē pasaules līderu drošību, kuri ieradīsies Maskavā uz Uzvaras dienai veltīto militāro parādi Sarkanajā laukumā.
“Mūsu nostāja ir ļoti vienkārša attiecībā uz visām valstīm, kas brauca vai brauc uz 9. maiju: mēs nevaram būt atbildīgi par to, kas notiek Krievijas Federācijas teritorijā. Viņi nodrošina jums drošību, un tādēļ mēs jums nedosim nekādas garantijas. Jo mēs nezinām, ko Krievija darīs šajos datumos. Viņi no savas puses var spert dažādus, teiksim tā, soļus: gan dedzināšanu, gan spridzināšanu utt., un pēc tam apsūdzēt mūs. Es uzskatu kā prezidents, un par to teicu ārlietu ministram, ka mums ir jāsaka ļaudīm, kas pie mums vēršas: “Mēs jums neiesakām apmeklēt Krieviju no [drošības] viedokļa. Bet ja jūs to darāt — neprasiet mums. Tas ir jūsu personīgais lēmums,” Zelenska teikto citē izdevums “Interfax-Ukraine”. Zelenskis atgādināja, ka tad, kad Ukrainā ierodas dažādi ārvalstu pārstāvji, “viņu vizīšu laikā bija dažāda formāta triecieni, triecienuzbrukumi, iebiedēšanas”.
Pirms tam Zelenskis ieteica Krievijai satraukties par drošību. “Tagad viņi satraucas, ka parāde ir apdraudēta, un pareizi dara, ka satraucas,” paziņoja Zelenskis savā “Telegram” kanālā publicētajā uzrunā.
Nesen bijušais Ukrainas Augstākās Radas deputāts Ihors Lapins paziņoja, ka Ukraina uzskata Uzvaras dienas parādi Maskavā par likumīgu militāru mērķi. “Arī Sarkanais laukums mums ir likumīgs mērķis. Cik būs karavīru Sarkanajā laukumā? Nu tad pats Dievs ir licis uzšaut, kādēļ gan ne?” viņš sacīja. Viņu atbalstīja arī cits bijušais deputāts Borislavs Berjoza, kurš piebilda, ka Ukrainas specdienesti jau gatavojot uzbrukumu, taču sīkāku informāciju nesniedza. Savukārt Augstākās Radas Nacionālās drošības, aizsardzības un izlūkošanas komitejas sekretārs Romans Kostenko paziņojis, ka Ukrainai tiešām ir iespējas dot triecienu Uzvaras parādei Maskavā, tai ir nepieciešamie tālās darbības ieroči.
Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs, kuru pirms apmēram 15 gadiem uzskatīja par liberāli, bet tagad pārvērties asinskārākajā “kaujas vanagā”, uz Zelenska izteikumiem reaģēja, piesolot noslaucīt Ukrainas galvaspilsētu Kijivu no zemes virsas, ja 9. maija Uzvaras dienas svinībās notikšot kaut kādas “reālas provokācijas”. “Zaļais neskūtais mērglis paziņoja, ka noraida [Krievijas diktatora Vladimira] Putina piedāvājumu par triju dienu pamieru uz 9. maiju un nespēj nodrošināt pasaules līderu drošību Maskavā. Bet kurš meklē viņa garantijas? Vienkārša verbāla provokācija. Nekas vairāk. Gnīda saprot, ka reālas provokācijas gadījumā Uzvaras dienā neviens negarantē, ka Kijivā iestāsies 10. maijs,” Medvedevs paziņoja savā “Telegram” kanālā.
