Vācijas konservatīvie noslēdz koalīcijas līgumu ar sociāldemokrātiem - Merc to dēvē par "jaunu sākumu"

Vienošanās panākta pēc vairākas nedēļas ilgām smagām sarunām starp Merca pārstāvētajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU), to Bavārijas māsaspartiju Kristīgi sociālo savienību (CSU) un SPD. 23. februārī notikušajās Bundestāga vēlēšanās uzvarēja CDU/CSU, taču konservatīvie neizcīnīja absolūto vairākumu, un valdības izveidei tiem nācās meklēt koalīcijas partneri.

Ņemot vērā to, ka CDU/CSU kategoriski noraidīja sadarbību ar labējo eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD), kas vēlēšanās ierindojās otrajā vietā, vienīgais reālais koalīcijas partneris izrādījās līdzšinējā kanclera Olafa Šolca pārstāvētie sociāldemokrāti.

Mercs, kurš saskaņā ar koalīcijas līgumu kļūs par nākamo kancleru, paziņoja, ka vienošanās esot "jauns sākums" Vācijai, kas vienlaikus palīdzēs "mainīt pasauli". Viņš apgalvoja, ka Eiropa varot paļauties uz Vāciju, jo jaunā koalīcija veiks reformas un investīcijas, kas saglabās valsts stabilitāti, padarot to atkal drošāku un ekonomiski spēcīgāku.

Atbildot uz jautājumu, kas viņam būtu sakāms ASV prezidentam, Mercs izteicās: "Galvenais vēstījums Donaldam Trampam - Vācija ir atgriezusies uz ceļa. Vācija pildīs savas saistības aizsardzības ziņā, un Vācija vēlas stiprināt savu konkurētspēju."

Jaunā koalīcija sola palielināt aizsardzības izdevumus, un līgumā sacīts, ka līdz leģislatūras beigām tiem "ievērojami jāpieaug". Koalīcija arī sola turpināt sniegt "vispārēju atbalstu Ukrainai, lai tā varētu efektīvi aizstāvēties pret krievu agresoru un pārliecinoši uzstāties sarunās".

Vienlaikus paredzēts veicināt uzņēmumu investīcijas un samazināt peļņas nodokli, mudināt strādāt virsstundas un samazināt elektrības nodokli. Mercs preses konferencē paziņoja, ka viņa vadītā valdība "visumā izbeigs nelegālo imigrāciju", kas bija viens no galvenajiem konservatīvo priekšvēlēšanu kampaņas solījumiem.

"Nacionālās robežas tiks kontrolētas un mēs arī atraidīsim patvēruma meklētājus," norādīja nākamais kanclers, apsolot arī "repatriācijas ofensīvu", kas tikšot vērsta pret tiem, kas Vācijā jau nelegāli uzturas. Paredzēts arī ierobežot imigrantu ģimeņu apvienošanos, kā arī paplašināt drošo izcelsmes valstu sarakstu.

Vienlaikus paredzēts padarīt stingrāku pilsonības likumu, daļēji atceļot iepriekšējās valdības izdarītos grozījumus, kas atviegloja Vācijas pilsonības iegūšanu. Saskaņā ar 144 lapaspuses garo koalīcijas līgumu tiks atcelta iespēja izņēmuma gadījumos iegūt pilsonību jau pēc trīs gadiem, kas nodzīvoti Vācijā.

Tajā pašā laikā piecu gadu domicila termiņš pirms naturalizācijas, ko ieviesa Šolca valdība iepriekšējā astoņu gadu termiņa vietā, tiks saglabāts. Saglabāta tiks arī dubultpilsonības iespēja. Koalīcijas līgums paredz reformēt militāro dienestu, lai gan obligātā karaklausība līdz turpmākajam netiks atjaunota, par paraugu izvēloties Zviedrijā pastāvošo modeli.

Koalīcijas līgums paredz šogad izveidot iespējamo rekrūšu reģistrācijas kārtību. "Mēs radām jaunu, atraktīvu militārā dienesta formu, kas sākotnēji balstīsies uz brīvprātīgu dienestu. Jauno dienesta kārtību nosaka atraktivitātes kritēriji, jēgas pilnība un izaugsmes potenciāls," teikts koalīcijas līgumā.

Lai gan konservatīvie iestājās par obligātās karaklausības atjaunošanu, kas tika atcelta 2011.gadā, kad pie varas atradās Angelas Merkeles vadītā valdība, pret to iebilda SPD. Tajā pašā laikā jaunā valdība paredz nākamgad palielināt stundas minimālo algu no 12,82 eiro līdz 15 eiro.

Tikmēr noteikumi bezdarbnieku pabalsta saņemšanai kļūs stingrāki. Pašreizējā sistēma tiks pārveidota par "pamatienākuma" nodrošināšanu darba meklētājiem, kuras galvenais mērķis būs bezdarbnieku atgriešanās darba tirgū.

Pabalstu izmaksa tiks pilnībā pārtraukta, ja darbaspējīga persona atkārtoti atteiksies no saprātīga darba piedāvājuma. Vienlaikus koalīcijas līgums paredz samazināt par miljardu eiro tā dēvēto attīstības palīdzību un atbalstu ārvalstu nevalstiskajām organizācijām.

Līdz 2029. gadam paredzēts samazināt arī visu ministriju administratīvos izdevumus par 10%, tādējādi cenšoties iegrožot birokrātiju. Taču, atšķirībā no Īlona Maska vadītā valdības efektivitātes departamenta darbības ASV, darbinieki netikšot atlaisti, uzsvēra Mercs.

Tajā pašā laikā koalīcijas līgums paredz izveidot Nacionālās drošības padomi, kas darbosies pie kanclera biroja un kuras uzdevums būs atvieglot ārpolitisko un drošības politikas lēmumu pieņemšanu. Jaunajā valdībā paredzēts izveidot arī Digitalizācijas ministriju, kuras uzdevums būs valsts pārvaldes modernizēšana, izskaužot novecojušo papīra dokumentu apriti.

"Ne visu iespējams regulēt līdz vissīkākajām detaļām," preses konferencē norādīja SPD līdzpriekšsēdētājs Larss Klingbeils, kas jaunajā valdībā varētu ieņemt vicekanclera amatu. Viņš piebilda, ka faksa aparāti beidzot būtu jāizmet.

Koalīcijas līgumu vēl nepieciešams apstiprināt SPD iekšējā referendumā un 28. aprīlī paredzētajā CDU kongresā. Pēc tam Mercam jāiztur uzticības balsojums Bundestāgā, kur jaunā koalīcija kontrolē 328 no 630 deputātu vietām Mercs cer, ka jaunā valdība varēs ķerties pie darba maija sākumā. Tikmēr aptaujas liecina, ka konservatīvo popularitāte strauji mazinās, lai gan Merca valdība vēl nav nemaz izveidota, bet AfD ir kļuvusi jau par populārāko Vācijas partiju, apsteidzot CDU/CSU.