Zelenskis komentē Krievijas lēmumu karadarbību Ukrainā turpināt. "Putins tā dara bieži!"
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norāda, ka Krievijas autoratīvā līdera Vladimira Putina lēmums nepiekrist Amerikas Savienoto Valstu (ASV) rosinātajam 30 dienu pamieram, aizbildinoties ar tehniskām niansēm, ir vēl viens manipulatīvs solis no Krievijas puses.
"Putins baidās pateikt prezidentam Donaldam Trampam tieši, ka viņš vēlas šo karu turpināt, un vēlas turpināt nogalināt ukraiņus. Tāpēc Maskavā viņi ap šo pamiera ideju veido tik daudz priekšnosacījumu, ka pamiera sarunas vai nu neizdodas, vai tiek novilcināta pēc iespējas ilgāk. Putins tā rīkojas bieži—viņš nesaka tiešu "nē", bet novilcina laiku un padara saprātīgus risinājumus neiespējamus. Mēs to uztveram kā vēl vienu Krievijas manipulāciju," norāda Zelenskis.
"ASV nāca klajā ar priekšlikumu par beznosacījumu pamieru—gaisā, jūrā un frontes līnijās. Ukraina šo priekšlikumu ir pieņēmusi. Mēs esam dzirdējuši no amerikāņu puses, ka pastāv gatavība organizēt [potenciālā pamiera] uzraudzību un verifikāciju. Un tas ir pilnīgi iespējams—izmantojot Amerikas un Eiropas piedāvātās iespējas."
"Pamiera laikā būtu jāsagatavo atbildes uz visiem jautājumiem par ilgtermiņa drošības panākšanu Ukrainā un reālu, paliekošu mieru, kā arī jāizvirza konkrēts plāns kara izbeigšanai. Ukraina ir gatava strādāt pēc iespējas ātrāk un konstruktīvāk. Mēs esam par to runājuši ar ASV pārstāvjiem, un mūsu Eiropas partneriem, kā arī Ukrainas sabiedrotajiem visā pasaulē."
"Kā vienmēr esam teikuši, vienīgais, kurš novilcina laiku un rīkojas destruktīvi, ir Krievija. Viņiem ir nepieciešams šis karš. Putins turpina šo karu dienu no dienas," uzsver Zelenskis.
"Tagad ir laiks pastiprināt spiedienu uz viņu. Ir jāpiemēro sankcijas—tādas, kas patiešām strādā. Mēs turpināsim darbu kopā ar mūsu Amerikas un Eiropas partneriem, kā arī ar visiem pasaules spēkiem, kas vēlas mieru, lai piespiestu Krieviju izbeigt šo karu."
Konteksts
Jau ziņots, ka aizvadītajā dienā Vladimirs Putins preses konferencē Maskavā noraidīja 30 dienu pamieru ar Ukrainu, norādot gan, ka atbalsta pamiera ideju. “Mēs piekrītam priekšlikumiem izbeigt karadarbību. Taču mēs uzskatām, ka šai pārtraukšanai jābūt tādai, kas nodrošinātu ilgtermiņa mieru un novērstu sākotnējos šīs krīzes cēloņus,” viņš paziņoja kopējā preses konferencē ar Baltkrievijas autoratīvo līderi Aleksandru Lukašenko.
“Ko mēs darīsim ar Ukrainas spēku ielaušanās zonu Kurskas apgabalā? Ja mēs pārtraucam karadarbību uz 30 dienām, ko tas nozīmē? Ka visi [Ukrainas spēku karavīri], kas tur atrodas, izies bez cīņas? Mums viņi no turienes jāizlaiž pēc tam, kad viņi ir pastrādājuši daudzas noziegumus pret civiliedzīvotājiem? Vai arī Ukrainas vadība viņiem pavēlēs nolikt ieročus, vienkārši padoties gūstā? Kā tas būs? Nav skaidrs,” paziņoja Putins. “Un kā tiks risināti citi jautājumi visā saskares līnijā? Tas ir gandrīz divi tūkstoši kilometru, un tur Krievijas karaspēks uzbrūk praktiski visos posmos.”
“Kā tiks izmantotas šīs 30 dienas? Vai tam, lai Ukrainā turpinātos piespiedu mobilizācija? Lai tur tiktu piegādāta ieroči? Lai mobilizētās jauni vienības tiktu apmācītas? Vai arī nekas tāds netiks darīts? Tad rodas jautājums: kā tiks risināti jautājumi par kontroli, verificēšanu? Kā mums garantēs, ka nekas tamlīdzīgs nenotiks?” vaicāja diktators, ne ar vārdu neminot saistības, kas attiektos uz krievu okupantu spēkiem. “Kas dos rīkojumus par karadarbības pārtraukšanu? Un kāda būs šo rīkojumu cena? Gandrīz divi tūkstoši kilometru [saskares līnija]. Kas noteiks, kurš un kur ir pārkāpis iespējamo vienošanos par uguns pārtraukšanu?”
Visi šie jautājumi, pēc Putina domām, prasa apspriešanu, tostarp, iespējams, ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. “Pats princips ir pareizs, un mēs to noteikti atbalstām, bet ir jautājumi, kurus mums vajag apspriest,” paziņoja Putins. Viņš uzsvēra, ka Krievija vienosies par kara pārtraukšanu, “balstoties uz to, kā veidosies situācija uz zemes”, respektīvi, neko no sagrābtā Putins atdot negrasās.
Krievija iebruka Ukrainā 2022. gada 24. februārī, uzsākot asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera sāktā Otrā pasaules kara, par iebrukuma ieganstu minot NATO paplašināšanos uz austrumiem un Ukrainas pārvēršanos par draudu Krievijai. Kara pieteikšanas runā Putins apgalvoja, ka nekādas Ukrainas teritorijas neokupēs un vispār "mēs neko negrasāmies uzspiest ar spēku". Pirms tam 2014. gadā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kā arī uzsāka karu Donbasā, izveidojot divas separātistu “tautas republikas” Doneckā un Luhanskā.
