ASV viceprezidents Venss nokaitina Lielbritāniju ar nicīgu frāzi
Kamēr ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, šķiet, dara visu iespējamo, lai sabojātu attiecības ar saviem NATO sabiedrotajiem, vienlaikus pielabinoties agresorvalstij Krievijai, savu artavu vēl pagaidām tuvāko sabiedroto nokaitināšanā deva ASV viceprezidents Džeimss Venss, nodēvējot Lielbritāniju par “kaut kādu nejaušu valsti, kas nav piedalījusies karā 30 vai 40 gadus”.
Intervijā “Fox News” Venss prognozējami kritiski izteicās par potenciāliem miera uzturēšanas spēkiem Ukrainā, apgalvojot, ka ASV ekonomiskā ieinteresētība Ukrainas minerālresursos ir daudz labāka garantija pret Krievijas diktatora Vladimira Putina jaunu invāziju “nekā 20 000 karavīru no kaut kādas nejaušas valsts, kas nav karojusi 30 vai 40 gadus”.
Kaut gan Venss toreiz neminēja vārdā nevienu valsti, tas bija acīmredzami tēmēts uz Lielbritāniju un Franciju, kas ir paziņojušas, ka būtu gatavas nosūtīt karavīrus uz Ukrainu miera līguma ietvaros. Līdz šim tikai Lielbritānija un Francija ir publiski apņēmušās nosūtīt karavīrus, lai uzraudzītu jebkādu potenciālo miera līgumu Ukrainā, lai gan britu premjerministrs Kīrs Stārmers iepriekš bija norādījis, ka tam ir piekritušas “daudzas valstis”.
Lieki teikt, Lielbritānijā Vensa izteikumus uztvēra kā kārtējo Trampa administrācijas spļāvienu saviem sabiedrotajiem, iztopot Krievijai. Daudzi politiķi atgādināja, ka Lielbritānija kopā ar citiem eiropiešiem piedalījusies ASV militārās misijās Irākā, Afganistānā un citur, kā arī steigusies palīgā pašai Amerikai, kad tai 2001. gada 11. septembrī uzbruka islāmistu teroristi.
Piemēram, bijušais veterānu lietu ministrs Džonijs Mersers, kurš pats dienēja Afganistānā, Vensu nodēvēja par “klaunu”: “Vensam vajadzētu pievaldīt muti. Izrādi kaut nedaudz cieņas un pārtrauc sevi parādīt tik nepatīkamu.” Viņš atgādināja, ka Venss pats ir atzinies, ka dienējot jūras kājniekos, pavadīja laiku, rakstot dažādus rakstus un fotografējot: “Varbūt ja viņš būtu ķēries pie īsta darba, kalpojot savai valstij, kā to darīja tik daudzi amerikāņu un britu veterāni, īstenojot savas valsts neprātīgās ārpolitikas idejas, viņš tik ātri nenoniecinātu viņu upurus.”
Līdzīgi kodīgi noreaģēja arī britu parlamenta deputāts Bens Obīzs-Džektijs, kurš atgādināja paša Vensa 2016. gada memuāros teikto, ka viņam “paveicās izvairīties no jebkādas īstas karošanas”, kad viņš Irākā bija jūras kājnieku vienības žurnālists. Obīzs-Džektijs, kurš pats dienēja Afganistānā un Irākā, uzsvēra, ka pats piedzīvoja tos upurus, kurus britu karavīri nesa, tur dienējot kopā ar amerikāņiem, un nosodīja Vensa mēģinājumus noniecināt britu devumu. Savukārt bijušais bruņoto spēku ministrs Džeimss Hīpijs, kurš pats ir bijušais karavīrs, pauda nožēlu, ka abu valstu attiecības nu ir nolaidušās līdz šādam līmenim, kamēr citi politiķi atgādināja, ka NATO dibināšanas līguma 5. pants — uzbrukums vienai valstij nozīmē uzbrukumu visām, un visas dodas palīgā — tika piemērots tikai vienu reizi, un ironiskā veidā šīs palīdzības saņēmēja bija tieši ASV pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem.
Aizdomas par Trampa administrācijas īsto būtību pauda konservatīvais parlamenta deputāts Greiems Stjuarts. “Mums ir jāapsver iespējam, ka prezidents Tramps ir Krievijas aktīvs. Šādā gadījumā Trampa savervēšana ir Putina FSB [Krievijas Federālais drošības dienests — red.] izcilākais sasniegums, un tas nozīmē, ka Eiropa ir atstāta pati par sevi.”
Pēc tam, kad Lielbritānijā ar sašutumu reaģēja uz Vensa izteikumiem, viņš vēlāk apgalvoja, ka “nemaz nebija pieminējis Lielbritāniju vai Franciju”, piebilstot, ka abas valstis “drosmīgi cīnījušās kopā ar ASV pēdējos 20 gados un vēl agrāk”. Tomēr viņš tā arī nenorādīja, par kuru valsti vai valstīm viņš bija izteicies.
