Putins: miera sarunas ar Ukrainu ir iespējamas, bet ne ar Zelenski
foto: REUTERS/SCANPIX
Vladimirs Putins otrdien paziņoja, ka Krievija varētu rīkot miera sarunas ar Ukrainu, taču izslēdza iespēju runāt tieši ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelensk
Pasaulē

Putins: miera sarunas ar Ukrainu ir iespējamas, bet ne ar Zelenski

Zanda Rītuma

Jauns.lv

0

Krievijas diktators Vladimirs Putins otrdien paziņoja, ka Krievija varētu rīkot miera sarunas ar Ukrainu, taču izslēdza iespēju runāt tieši ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kuru viņš nosauca par "neleģitīmu", ziņo “France24”.

Putins: miera sarunas ar Ukrainu ir iespējamas, be...

Zelenskis atbildēja, sakot, ka Putins “baidās” no sarunām un izmanto "ciniskus trikus", lai paildzinātu gandrīz trīs gadus ilgušo konfliktu. ASV prezidents Donalds Tramps kopš stāšanās amatā 20. janvārī ir izdarījis spiedienu uz abām pusēm, lai izbeigtu karadarbību, draudot ar stingrākām sankcijām pret Krieviju un vienlaikus apgalvojot, ka Zelenskis ir gatavs vienoties par "darījumu".

"Ja (Zelenskis) vēlas piedalīties sarunās, es norīkošu cilvēkus piedalīties," sacīja Putins, nosaucot Ukrainas līderi par "neleģitīmu", jo viņa prezidentūras termiņš beidzās kara stāvokļa laikā. Putins piebilda, ka, ja Ukraina vēlas panākt kompromisu, tai jāatrod kāds, kas vadīs sarunas. Tomēr viņš uzsvēra, ka Krievija turpinās cīnīties par savu interešu īstenošanu.

Ukrainā prezidenta vēlēšanas bija plānotas 2024. gada martā vai aprīlī, noslēdzot Zelenska pirmo piecu gadu pilnvaru termiņu. Tomēr balsojums tika atlikts, jo valsts konstitūcija nepieļauj vēlēšanas kara stāvokļa laikā, kas tika izsludināts 2022. gada 24. februārī Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākumā.

Zelenskis sacīja, ka pastāv iespēja panākt "īstu mieru", taču Kremlis kavē centienus apturēt karadarbību. "Šodien Putins vēlreiz apstiprināja, ka viņš baidās no sarunām, baidās no stipriem līderiem un dara visu iespējamo, lai paildzinātu karu," Zelenskis rakstīja platformā “X”. 

Konflikts joprojām neuzrāda deeskalācijas pazīmes, neraugoties uz Trampa solījumu pēc stāšanās amatā panākt ātru pamieru. Krievijas armija otrdien paziņoja, ka tās spēki ir ieņēmuši lielu ciematu Ukrainas ziemeļaustrumu Harkivas reģionā, kas ir jaunākais Maskavas spēku teritoriālais ieguvums.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tās spēki ir "atbrīvojuši" Dvoričnas ciematu, kurā pirms kara dzīvoja vairāk nekā 3 000 cilvēku. Ciemats, kas atrodas stratēģiski svarīgās Oskilas upes krastos, tika ieņemts Maskavas pilna mēroga iebrukuma sākumā 2022. gadā, bet dažus mēnešus vēlāk Kijiva to atguva veiksmīgā pretuzbrukumā.

Pēdējā gada laikā Ukrainas armija ir bijusi spiesta atkāpties, jo Krievijas spēki to pārspēj gan skaitliski, gan bruņojuma ziņā. Ukrainas valdība otrdien atlaida aizsardzības ministra vietnieku, kurš bija atbildīgs par ieroču iepirkumiem, pēc tam, kad aizsardzības ministrs apsūdzēja viņu par nespēju "nodrošināt savlaicīgu munīcijas piegādi" karavīriem.