Grieķijas ārlietu ministrs aicina pārskatīt ANO veto tiesības
Pienācis laiks pārskatīt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) lēmumu pieņemšanu, kā arī tās Drošības padomes sastāvu, otrdien Rīgā medijiem norādīja Grieķijas ārlietu ministrs Georgijs Gerapetritis.
Viņš skaidroja, ka starptautiskās drošības arhitektūra tika izveidota pēc Otrā pasaules kara, balstoties uz veto principu. Šādas veto tiesības pieder spēcīgākajām valstīm - Otrā pasaules kara uzvarētājām.
Grieķijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka aizvadītie trīs gadi ir pierādījuši, ka svarīgus, fundamentālus lēmumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nevar pieņemt veto dēļ. Šādas veto tiesības ANO Drošības padomē pieder ASV, Lielbritānijai, Francijai, Krievijai un Ķīnai.
Grieķija pagājušajā gadā tika ievēlēta ANO Drošības padomē kā nepastāvīgā locekle. Gerapetritis atzīmēja, ka ir pienācis laiks sākt pārskatīt starptautiskās drošības arhitektūru. Viņš sacīja, ka, esot ANO Drošības padomē, Grieķijai būs iespēja sākt darbu pie efektīvākas un uz noteikumiem balstītas pasaules izveides, izmantojot jaunu sistēmu ANO Drošības padomē.
Arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra, ka ANO Drošības padomes sastāvs neatspoguļo mūsdienu realitāti. Tomēr viņa norādīja, ka šāda reforma varētu būt sarežģīta, jo tai ir jāpiekrīt visiem ANO Drošības padomes pastāvīgajiem locekļiem. Tomēr Braže atzīmēja, ka arī bez ANO Drošības padomes reformas padome ir mainījusies, jo procedurālu lēmumu rezultātā, arī tad, ja kādai no ANO Drošības padomes rezolūcijām uzliek veto, valstis var diskusiju pārcelt uz ANO Ģenerālo asambleju un rezolūciju pieņemt asamblejā.
"Valsts, kas būs uzlikusi veto, nespēs nobloķēt politisko procesu, jo ar ANO dalībvalstu vairākumu var pieņemt rezolūcijas, kas, piemēram, attiecas uz tādiem jautājumiem kā Ukraina. Krievija bloķēja vairākas ANO Drošības padomes rezolūcijas par Ukrainu, taču Ģenerālās asamblejas vairākums tāpat tās pieņēma," sacīja Braže.
Viņa uzsvēra, ka tas nav mainījis ANO statūtus, bet vienlaikus ir padarījis procesu caurspīdīgāku, gan sekmējis apziņu, ka ANO dalībvalstu vairākums tāpat savu viedokli var paust. Viņasprāt, to ir būtiski izmantot arī tad, ja neizdodas mainīt visu ANO statūtus, jo ir vienkārši procedurāli risinājumi, kas ļauj diskutēt par būtiskiem jautājumiem, apspriest tos un balsot.
Gerapetritis tikšanās laikā ar Braži norādīja, ka Grieķijai un Latvijai ir kopīgi izaicinājumi - drošība, hibrīddraudi, migrācija, klimata krīze. Viņš apliecināja, ka abas valstis ir līdzīgi domājošas gan divpusējās attiecībās, gan reģionālo un starptautisko jautājumu kontekstā, tāpēc kopīgi jārisina Krievijas agresija Ukrainā un humānā krīze Tuvajos Austrumos. Grieķijas ārlietu ministrs atzīmēja, ka patlaban gandrīz ceturtā daļa pasaules atrodas konfliktu vai spriedzes situācijā. Viņaprāt, kopīgs darbs ir vajadzīgs, lai atjaunotu mieru un labklājību.
