Dzīves dārdzība pieaug: Baltijas valstu iedzīvotāji sākuši pamatīgāk "pievilkt jostu"
Saskaņā ar firmas "Norstat" veiktās aptaujas datiem, lai samazinātu ikmēneša izdevumus, Igaunijas iedzīvotāji uzmanīgi seko līdzi atlaidēm, kā arī atsakās no uzkodām un saldumiem. Iepriekš daudzi atteikušies no ēdināšanas ārpus mājas.
"Lai gan straujā cenu kāpuma pamatperiods jau ir aiz muguras, dzīves dārdzība Igaunijā joprojām ir augsta un preču cenas turpina pieaugt. Saskaņā ar statistikas departamenta datiem, salīdzinot ar pagājušā gada novembri, preces sadārdzinājās par 2,5%, bet pakalpojumi - par 5,6%," norāda bankas "Citadele" vadītājs Baltijas valstīs Edvards Rebane.
"Citadele" aptaujāja Baltijas valstu iedzīvotājus, lai uzzinātu, kā tieši viņi samazina savus ikmēneša izdevumus. Rezultāti liecina, ka visvairāk taupīt cenšas tieši Igaunijas iedzīvotāji: 79% respondentu norādījuši, ka primāri viņi ciešāk seko līdzi atlaidēm, vēsta "Postimees.ee".
Nākamajā vietā starp taupības veidiem ierindojies mēģinājums iegādāties tikai pamata pārtikas produktus un mazāk tērēt pārtikai un saldumiem - tā paziņojuši 51% aptaujāto. Tāpat 45% Igaunijas iedzīvotāju norādījuši, ka sākuši biežāk gatavot mājās un retāk pasūtīt ēdienu no restorāniem vai ēst ārpus mājām, 41% pārgājis uz lētākām ierasto preču alternatīvām, bet 11% atzinuši, ka sākuši pirkt mazāk svaigu produktu.
"Svarīgi uzsvērt, ka iepriekš "Citadele" jau veica līdzīgu aptauju, un, salīdzinot rezultātus, var secināt, ka daudzi Igaunijas iedzīvotāji jau iepriekš ir sākuši samazināt savus izdevumus, taču tagad ir spiesti taupīt vēl vairāk," norādīja Rebane. "Piemēram, pirms gada, kad augstās izmaksas tikai sāka spiest uz cilvēku maciņiem, galvenais taupības pasākums bija ēdināšanas izmaksu samazināšana ārpus mājām. Šobrīd droši vien daudzi to jau ir izdarījuši, un tagad nākas meklēt jaunus veidus - piemēram, atteikties no noteiktiem produktiem savā pārtikas komplektā."
Salīdzinot aptaujas rezultātus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kļūst skaidrs, ka, lai gan prioritātes taupības veidu meklēšanā kopumā ir līdzīgas, tieši igauņu vidū ir vairāk to, kas izjūt nepieciešamību samazināt savus ikmēneša izdevumus. Piemēram, atlaidēm seko līdzi 79% Igaunijas iedzīvotāju, kamēr lietuviešu vidū šis rādītājs ir 65%, bet Latvijas iedzīvotāju vidū - 67%.
Banka "Citadele" arī uzdevusi atsevišķu jautājumu par pārtikas izmaksām. Rezultāti rāda, ka 61% Igaunijas iedzīvotāju acīmredzami izjūt cenu kāpumu un ir spiesti tādā vai citādā mērā ierobežot savus pārtikas pirkumus.
Aptauja veikta šā gada oktobrī visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāju vidū. Katrā valstī aptaujāti pa 1000 cilvēkiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
