Kā tas ir - dzīvot vietā, kur nemitīgi valda tumsa?

Fotogrāfs, pētnieks un divi Arktikas iedzīvotāji dalījušies savā personīgajā pieredzē un kliedējuši dažus izplatītus mītus par polāro nakti, raksta "The Independent". Polārā diena Svalbārā ilgst no 20. aprīļa līdz 22. augustam. Polārā nakts - no 28. oktobra līdz 14. februārim.

57 gadus vecais fotogrāfs un pētnieks Greiems Česters ar lielu mīlestību atceras savu atrašanos Svalbārā, kas ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu. Tā atrodas aptuveni 930 kilometrus uz ziemeļiem no Trumses, apmēram pa vidu starp Norvēģiju un Ziemeļpolu.

"Daudzi cilvēki sākumā saka: "Ak, tas laikam ir depresīvi".  Bet, ja sešus mēnešus gadā dzīvojat gaismā, tad patiesībā tumsa un skati, ko rada, piemēram, polārblāzma un pilnmēness, rada lielu sajūsmu," viņš norāda.

Česters arī paziņoja, ka nevajag daudz laika, lai saprastu, kāda tā ir unikāla iespēja - ieraudzīt ziemeļblāzmu jebkurā diennakts laikā, saskatīt Piena ceļu, ieraudzīt zvaigžņotās debesis tādas, kādas jūs tās nekad neesat redzējuši. Tāpat fotogrāfs uzsver, ka polārā nakts dāvā iespēju lasīt vairāk grāmatu.

Fonda "90 North Foundation" dibinātājs 62 gadus vecais Pens Hedovs savu pirmo polārās nakts pieredzi raksturo kā "zvaigžņu brīnumu". 1990. gadu sākumā viņš vadīja 30 dienu garu divu cilvēku ekspedīciju ar kamanām pa Svalbāru polārās nakts laikā un ļoti labi atceras neatslābstošo aukstumu.

"No fizioloģiskā viedokļa vissmagākais bija tas, ka es nekad nesasildījos... Tas bija stindzinošs aukstums, kas neatslāba 24 stundu laikā. Tas man lika novērtēt vērtību tam, ko tiešā saules gaisma nes cilvēkam vai dzīvībai," uzsvēra Hedovs.

Tomēr pētnieks bija pārsteigts par to, cik ātri viņa acis pielāgojās tumsai - tam viņam bija nepieciešamas tikai četras līdz piecas dienas. Turklāt 30 gadus vecā Svalbāras iedzīvotāja Brionija Hegarde un viņas vīrs 25 gadus vecais Henriks paziņoja, ka dzīvot vienā no aukstākajām vietām uz Zemes gada tumšajā laikā - "nav visiem".  

Vienlaikus viņi norāda, ka polārā nakts nav tik tumša, kā daudzi varētu domāt. Ja uz zemes ir sniegs, spīd mēness un/vai Ziemeļblāzma, bet debesis ir tīras, tad cilvēks var redzēt tikpat labi kā tad, ja spīdētu saule.