Japānas virsprokurors personiski klanās un atvainojas vīrietim, kurš gandrīz pusgadsimtu gaidīja nāvessoda izpildi
Japānas Šizuokas apgabala virsprokurors Hideo Jamada ar atvainošanos ieradās pie 88 gadus vecā Ivao Hakamadas, kuram 1968. gadā bija piespriests nāvessods par sava priekšnieka un viņa ģimenes nogalināšanu, taču 2024. gada septembrī tiesa viņu pilnībā attaisnoja. Nāvinieku kamerā Hakamada bija pavadījis 46 gadus.
"Es ļoti atvainojos par to, ka ilgu laiku jums bija neskaidrs juridiskais statuss," viņš paziņoja, apmeklējot Hakamadu viņa mājās Hamamacu pilsētā. Jamada piebilda, ka prokuratūra ir pieņēmusi tiesas spriedumu un vairs neuzskata Hakamadu par vainīgo.
Japānas tiesa septembrī attaisnoja bijušo profesionālo bokseri Hakamadu, kuram 1968. gadā bija piespriests nāvessods par sava priekšnieka un viņa ģimenes nogalināšanu. 88 gadus vecais Hakamada gandrīz pusgadsimtu — 46 gadus! — gaidīja nāvessoda izpildi, un Ginesa rekordu grāmatā 2011. gada 10. martā, Hakamadas 75. dzimšanas dienā, tas ir reģistrēts kā visilgākais laiks pasaulē, ko cilvēks ir pavadījis nāvinieku kamerā.
"Ivao un es uzskatu, ka tas bija liktenis. Mēs esam laimīgi, ka viņa attaisnošanas process ir noslēdzies," virsprokuroram sacīja Ivao 91 gadu vecā māsa Hideko, kura gadiem ilgi rīkoja kampaņas brāļa aizstāvībai, bet tagad viņu aprūpē, jo briesmīgi ilgais laiks aiz restēm ir iedragājis viņa psihisko stāvokli.
Hakamada tika arestēts un apsūdzēts sava darba devēja un viņa ģimenes — sievas un divu pusaudžu bērnu — slepkavībā un aplaupīšanā 1966. gada 30. jūnijā, kad strādāja sojas pupiņu apstrādes rūpnīcā Šizuokas pilsētā. Slepkava nodūra ģimenes locekļus, pēc tam nodedzināja māju.
Toreiz bijušais profesionālais bokseris atzina savu vainu pēc 20 dienu ilgas nopratināšanas, taču vēlāk tiesā viņš to atsauca un apgalvoja, ka policisti ar sišanu izspieda atzīšanos, pratinot viņu līdz pat 16 stundām dienā, neļaujot ne aiziet uz tualeti, ne dzert ūdeni.
1968. gada 11. septembrī Šizuokas apgabaltiesa Hakamadam piesprieda nāvessodu, bet Japānas Augstākā tiesa to apstiprināja 1980. gada 11. novembrī, taču Hakamada tā arī netika pakārts, 30 gadus no šī laika pavadot vieninieku kamerā.
Gadiem ilgi Hakamadas aizstāvība apgalvoja, ka nozieguma vietā atrasto asiņaino apģērbu DNS paraugi nesakrīt ar Hakamadas DNS un vainoja policiju lietisko pierādījumu safabricēšanā. 2008. gadā DNS analīze parādīja, ka no drēbju asiņu paraugiem iegūtais DNS nesakrīt ar notiesātā DNS, to apliecināja arī turpmākās analīzes, ļaujot Hakamadas aizstāvjiem pieprasīt lietas atkārtotu iztiesāšanu.
2014. gada 27. martā Hakamadu atbrīvoja no cietuma, un Šizuokas apgabaltiesa noteica lietas atkārtotu izskatīšanu, konstatējot, ka izmeklētāji varēja būt safabricējuši pierādījumus. Apgabaltiesas lēmumu 2018. gada jūnijā atcēla Tokijas augstā tiesa, taču Augstākā tiesa uzdeva zemākas instances tiesai pārskatīt savu lēmumu, tādējādi lieta varēja tikt izskatīta atkārtoti, un pēc ilgstošām juridiskajām cīņām 2023. gada 13. martā Tokijas Augstā tiesa uzdeva lietas atkārtotu izskatīšanu, un 2024. gada 26. septembrī Ivao Hakamada tika atzīts par nevainīgu, turklāt tiesnesis paziņoja, ka apsūdzības galvenie lietiskie pierādījumi bija safabricēti.
Prātam neaptveramais laiks aiz restēm ir pamatīgi iedragājis Ivao Hakamadas fizisko un psihisko veselību, un viņš nespēja klātienē piedalīties tiesas sēdē. Viņu pārstāvēja vecākā māsa Hideko.
Japāna un ASV ir vienīgās vadošās industriālās demokrātijas, kur joprojām notiek nāvessodu izpilde, turklāt Japānā par gaidāmo soda izpildi nāviniekus informē tikai dažas stundas iepriekš. Nāvinieku lietu pārskatīšana ir reta parādība Japānā — Hakamada ir tikai piektais šāds notiesātais Japānas pēckara vēsturē.
