Pētnieki atklāj, kā vampīrsikspārņi izmanto uzsūktās asinis
Kanādas pētnieki atklājuši, kā vampīrsikspārņi izmanto uzsūktās asinis, lai ģenerētu enerģiju.
Pētnieki lika vampīrsikspārņiem skriet uz speciālā skrejceliņa, lai izpētītu, kā uzsūktās asinis palīdz viņu ķermenim saražot enerģiju, kā arī to, cik ātri tie spēj skriet. Tika novērots, ka sikspārņi spēj noskriet 30 metrus minūtē, raksta “Sky News”.
Vampīrsikspārņi ir viena no retajām sugām, kas spēj veikli pārvietoties pa zemi. Šī spēja palīdz tiem klusi pietuvoties guļošiem medījumiem, piemēram, liellopiem, cūkām un vistām, pirms tie iekož tiem ar saviem asajiem zobiem.
Priekš pētījuma tika noķerti divdesmit četri sikspārņi. Pētnieki tiem iedeva ar barības vielām bagātinātas govs asinis. Viņi izanalizēja sikspārņu uz skrejceliņa izelpotās ogļskābās gāzes sastāvu un konstatēja aminoskābju – olbaltumvielu galveno sastāvdaļu – pēdas.
Ogļskābās gāzes un skābekļa attiecība palika nemainīga visos ātrumos. Tas liecina, ka sikspārņu galvenais enerģijas avots ir viņu ar olbaltumvielām bagātā asins maltīte, nevis uzkrātie ogļhidrāti un tauki, ko galvenokārt izmanto lielākā daļa citu zīdītāju.
Pētnieki norāda, ka tas parāda, "kā vielmaiņu var ietekmēt specializēts uzturs," jo vampīrsikspārņu diētā ogļhidrātu un tauku daudzums ir salīdzinoši zems. Parastie vampīrsikspārņi ir tikai aptuveni 7–9 cm gari, bet pēc asiņu uzņemšanas viņu svars var dubultoties.
Vampīrsikspārņi izmanto savus asus, žiletei līdzīgus zobus, lai iekostu guļoša dzīvnieka ādā, tādējādi iegūstot asinis barošanai. Lai pastāvīgi varētu gūt uzturu, šie sikspārņi ir pielāgojušies unikālā veidā – viņiem ir spēja sajust siltumu. Tas ļauj tiem atrast asinsvadus, kas atrodas tuvu ādas virsmai, un precīzi uzbrukt savam upurim.
