Mazāk darba, tikpat liela alga. Kā veicas Islandei, kas pārgājusi uz četru darbdienu nedēļu?
Pētījumi, kas publicēti piektdien, liecina, ka Islandes ekonomika pārsniegusi vairuma Eiropas valstu rezultātus pēc tam, kad visā valstī tika ieviesta īsāka darba nedēļa bez algu samazinājuma strādājošajiem.
No 2020. līdz 2022. gadam 51% strādājošo pieņēma piedāvājumu strādāt īsākas darba stundas, ieskaitot četru dienu darba nedēļu, secinājušas divas domnīcas, norādot, ka šis skaitlis, visticamāk, ir vēl lielāks mūsdienās, vēsta CNN.
Pērn Islande uzrādīja straujāku ekonomisko izaugsmi nekā lielākā daļa Eiropas valstu, un tās bezdarba līmenis ir viens no zemākajiem Eiropā, norādīja Apvienotās Karalistes institūts "Autonomy" un Islandes Ilgtspējas un demokrātijas asociācija (ALDA).
"Šis pētījums pierāda patiesi veiksmīgu stāstu: īsākas darba stundas ir kļuvušas plaši izplatītas Islandē, un ekonomika ir spēcīga pēc daudziem rādītājiem," paziņojumā teica ALDA pētnieks Gudmundurs D. Haraldsons.
Divi lieli izmēģinājumi, kas notika no 2015. līdz 2019. gadam, ļāva Islandes valsts sektorā strādājošajiem strādāt 35-36 stundas nedēļā, nemainot atalgojumu. Daudzi dalībnieki agrāk bija strādājuši 40 stundas nedēļā. Izmēģinājumi ietvēra 2 500 cilvēkus — vairāk nekā 1% no Islandes darba spēka tajā laikā — un bija vērsti uz produktivitātes uzturēšanu vai palielināšanu, vienlaikus uzlabojot darba un privātās dzīves līdzsvaru. Pētnieki atklāja, ka lielākajā daļā darbavietu produktivitāte palika nemainīga vai uzlabojās, savukārt darbinieku labklājība būtiski pieauga, piemēram, samazinājās stress, izdegšana un uzlabojās veselība un darba-privātās dzīves līdzsvars.
Pēc izmēģinājumiem Islandes arodbiedrības panāca darba stundu samazināšanu desmitiem tūkstošu savu biedru visā valstī.
2023. gadā Islandes ekonomika pieauga par 5%, kas ir otrs augstākais izaugsmes temps starp bagātajām Eiropas valstīm, tūlīt aiz Maltas, saskaņā ar jaunāko Starptautiskā Valūtas fonda pasaules ekonomikas apskatu, kas tika publicēts šonedēļ. Tas ir ievērojami augstāks par valsts vidējo izaugsmes tempu, kas desmitgadē no 2006. līdz 2015. gadam bija gandrīz 2%.
Tomēr SVF prognozē ievērojami lēnāku izaugsmi Islandē šogad un nākamgad. "Tiek prognozēts, ka izaugsme palēnināsies 2024. gadā, samazinoties vietējam pieprasījumam un palēninoties izaugsmei tūrisma jomā," jūlijā prognozēja SVF, novērtējot Islandes ekonomiku, kas ir atkarīga no tūrisma. Jādomā, ka tieši valsts atkarība no tūrisma biznesa ir viens no argumentiem, kāpēc līdz šim tik veiksmīgi darbojies četru darbdienu modelis.
Islandes zemais bezdarba līmenis ir "spēcīgs ekonomikas vitalitātes rādītājs", arī atzīmēja institūts "Autonomy" un ALDA. Saskaņā ar SVF Pasaules ekonomikas apskatu šis līmenis pagājušajā gadā bija 3,4%, kas ir nedaudz vairāk par pusi no attīstīto Eiropas valstu vidējā rādītāja. Aģentūra sagaida, ka tas nedaudz pieaugs līdz 3,8% šogad un nākamgad.
Pasaulē ir notikuši vairāki eksperimenti ar četru dienu darba nedēļu. Vienā no veiksmīgākajiem izmēģinājumiem 2022. gadā piedalījās 33 uzņēmumi, kuru lielākā daļa bija no ASV un Īrijas.
