Lielbritānijas karalim grib apgriezt algu un tēriņus
Karaliskā ģimene britu nodokļu maksātājiem izmaksā 510 miljonus mārciņu gadā, daudz vairāk nekā oficiāli no valsts budžeta piešķirtie 86 miljoni, apgalvo organizācija “Republic”, kas iestājas par monarhijas likvidēšanu.
Republikāņi pie zaudējumiem ierēķinājuši arī to, ka liels apjoms zemes un citu nekustamo īpašumu pieder karalim, nevis valstij, tostarp vairāk nekā puse krasta līnijas.
Saskaņā ar 2011. gada likumu “Crown Estate” (Kroņa īpašumi) savus ienākumus atdod valstij, pretim saņemot ikgadēju grantu jeb procentus. Kopējā īpašumu vērtība novērtēta par 16 miljardiem mārciņu, īre pērn devusi 443 miljonus ienākumu.
Grants sedz tiešos izdevumus karaliskās ģimenes, piļu, organizāciju uzturēšanai, ceremoniju un vizīšu rīkošanai, vēl 150 miljonus mārciņu izmaksājot apsardze. “Republic” uzskata, ka monarha tēriņiem pietiek ar pieciem līdz desmit miljoniem mārciņu gadā un karalim algā ar 189 000 mārciņu gadā.
Monarhijas piekritēji norāda, ka karaļnams veicina tūrismu, kā dotos ienākumus grūti aprēķināt. Pēc “YouGov” aptaujas datiem augustā, 55% uzskata, ka karaļnams attaisno tēriņus, 30% tam nepiekrīt. Pret monarhiju pozitīvi noskaņoti 59% aptaujāto, noraidoši – 32%, pret karali Čārlzu III attiecīgi 63% un 29%. Lielāka nepatika pret karaļnamu vērojama jaunatnes vidū.
