Kamēr Krievija vairs nekontrolē pilnībā savu teritoriju, Putins Sibīrijas bērniem stāsta, ka Krievija vienmēr vēlējusies miera sarunas, spriedelē par Ukrainas prezidenta vēlēšanām, veipiem un stāsta, cik ilgi guļ
Ja spriestu pēc Kremļa diktatora Vladimira Putina uzvedības, neviens neticētu, ka pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara kāds ir iebrucis Krievijas teritorijā — kopš 6. augusta Ukrainas armija ir ieņēmusi plašus rajonus Kurskas apgabalā, bet Putins devies pretējā virzienā uz Sibīriju, kur bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu dzimtenē Tivā bērniem stāsta par visādiem niekiem.
Uzstājoties Tivas galvaspilsētas Kizilas skolā Putins bērniem stāstīja gadiem vecās pasaciņas, kādēļ Krievija ir iebrukusi Ukrainā — izrādās, Ukraina pati esot bijusi vainīga, Rietumu uzkūdīta tā pastāvīgi centusies iznīdēt visu krievisko, tur uzplaucis nacisms, tā sākusi apdraudēt Krieviju. Savukārt Krievija vienmēr esot vēlējusies visas domstarpības atrisināt mierīgi sarunu ceļā.
Pēc tam Putins bērniem nolasīja īsu lekciju par Ukrainas likumdošanu, stāstot, ka ukraiņi speciāli tagad uzbrūk Krievijai, lai karš turpinātos un valstī nenotiktu prezidenta vēlēšanas, kuras nevar notikt karastāvokļā apstākļos. Tagadējā Ukrainas valdība, bērniem turpināja stāstīt Kremļa saimnieks, ir pilnībā nelikumīga. "Pie kā tas noveda? Ja karadarbība tiks pārtraukta, Ukrainas varas iestādēm nāksies atcelt kara stāvokli. Un pēc kara stāvokļa atcelšanas uzreiz būs jāorganizē prezidenta vēlēšanas. Bet pašreizējā vara acīmredzot tam nav gatava, jo izredzes tikt pārvēlētai viņiem nav daudz. Tāpēc viņi nav ieinteresēti karadarbības pārtraukšanā, tāpēc viņi izraisīja, lūk, šo provokāciju Kurskas apgabalā, bet pirms tam mēģināja veikt līdzīgu provokāciju Belgorodas apgabalā."
Par to, ka karastāvoklis Ukrainā ir kopš Krievijas invāzijas dienas 2022. gada 24. februārī Putins nolēma bērniem nestāstīt, toties braši uzsvēra, ka krievu armijai ir milzīgi panākumi Donbasā, kur tā strauji virzās uz priekšu. Par notiekošo pašā Krievijas teritorijā viņš izteicās lakoniski. "Viņu plāns bija apturēt mūsu uzbrukuma darbības galvenajās vietās — Donbasā. Rezultāts ir zināms. Jā, protams, tas galvenokārt skar mūsu cilvēkus, cilvēki piedzīvo smagus pārbaudījumus, īpaši Kurskas apgabalā. Bet galveno uzdevumu, kuru pretinieks sev izvirzīja — apturēt mūsu uzbrukumu Donbasā — viņi nav sasnieguši."
Putins uzsvēra, ka krievu panākumi Donbasā liks Ukrainai sākt miera sarunas, kurām Krievija esot vienmēr bijusi gatava. "Mēs nekad no tā neesam atteikušies. Bet, protams, vajag tikt galā ar šiem bandītiem, kas ielīda Krievijas Federācijas teritorijā, proti, Kurskas apgabalā, ar viņu mēģinājumiem destabilizēt situāciju pierobežā kopumā."
Tiesa, notiekošajam Kurskas apgabalā — atgādināsim, pirmai reizei kopš Ādolfa Hitlera nacistiskās Vācijas iebrukuma 1941. gadā, kad Krievijas teritorijā atrodas pretinieka armija — Putins pievērsās garāmejot. Viņam bija sakāmais gan par veipotājiem, kuri tikai cenšas izlikties "kruti", bet tikai bendē sev veselību, labāk trenēties džudo vai spēlēt basketbolu.
Kremļa saimnieks neaizmirsa pamācīt bērnus, ka motocikli un kvadrocikli ir bīstami transporta veids, un labāk krāt naudu automašīnai. Viņš pat atzina, ka ir slikts piemērs bērniem, jo ļoti maz guļ, piemēram, iepriekšējā naktī tikai četras stundas.
Amizanta nianse bija tad, kad kāda skolniece Putinam vaicāja, kad beidzot Tivā uzbūvēs dzelzceļu, Putins stāstīja par vērienīgajiem plāniem attiecībā uz transporta attīstību Tivā, piemirsis, ka 2011. gada 20. decembrī pats "iesvētīja" jaunās dzelzceļa līnijas tapšanu, bet tā arī nekas netika uzcelts.
Памятник путинизму.
— SAW (@SA61W) October 22, 2023
12 лет назад в Туве началось строительство 400-км железной дороги Кызыл – Курагино. Путин лично вбил в неё золотой костыль и выделил из федерального бюджета 49 млрд рублей.
Дороги нет до сих пор. pic.twitter.com/xgJh5HvqDc
Pēc Tivas Putins devās uz kaimiņvalsti Mongoliju, pirms tam vietējiem medijiem neaizmirstot pastāstīt, cik nepateicīga ir bijusi Ukraina, kurai 1954. gadā toreizējais PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs "uzdāvināja" Krimu, bet Krievija 2014. gadā vienkārši paņēmusi atpakaļ to, kas pieder viņai.
Tā ir pirmā reize, kad Putins dosies uz valsti, kas ratificējusi Starptautiskās krimināltiesas (SKT) dibināšanas līgumu - Romas statūtus, kopš Hāgā bāzētā tiesa 2023.gada martā izdeva orderi viņa aizturēšanai saistībā ar Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju. No SKT locekļiem tiek sagaidīts, ka viņi veiks aizturēšanu, ja Krievijas līderis ieradīsies to teritorijā. Mongolija Romas Statūtu līgumu parakstīja 2000.gadā un ratificēja 2002.gadā, taču jau paziņoja, ka Putinu arestēt negrasās.
Kremlis jau bija paziņojis, ka Putins 3.septembrī Mongolojā atzīmēs "85.gadadienu kopš padomju un mongoļu spēku kopīgās uzvaras pār japāņu militāristiem pie Halhingolas upes".