Zviedrija neplāno kļūt par NATO dalībvalsti un saglabās neitralitātes politiku
Zviedrija neplāno kļūt par NATO dalībvalsti un turpinās saglabāt neitralitātes politiku, piektdien Rīgā pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču žurnālistiem sacīja Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrēma.
Ministre norādīja, ka jaunā Zviedrijas valdība nepārskatīs valsts drošības politiku, kas paredz neitralitāti un necentīsies kļūt par NATO dalībvalsti. "Tomēr vienlaikus mēs skaidri liekam saprast, ka pilnībā iesaistīsimies vairākos sadarbības projektos, kas mums izveidojušies, tostarp arī ar NATO valstīm," teica Valstrēma.
Pirms nedēļas Zviedrijā notikusi pirmā tikšanās sadarbības ar NATO programmas ietvaros. "Es domāju, ka tas apliecina to, ka mēs neesam vieni paši, bet esam pilnībā iesaistījušies [sadarbībā ar NATO]. Mums ir laba sadarbība ar Somiju, taču tas mūs nav apturējis un Zviedrija sadarbojas gan ar Baltijas valstīm, gan arī ar citiem reģioniem. Tādējādi mēs varam rīkoties elastīgi un pilnībā sadarboties ar saviem partneriem dažādos formātos," skaidroja Valstrēma.
Zviedrijas ārlietu ministre arī uzsvēra, ka valdībai pienākums nodrošināt to, lai valsts varētu izvēlēties to, kas tās interesēm, drošībai un teritoriālajai integritātei atbilst visvairāk. Tomēr Zviedrija ir gatava strādāt ar partneriem, lai diskutētu par mūsdienu drošības izaicinājumiem, kā arī par to satraukumu, kuru rada notikumi Ukrainā un Krievijā.
Runājot par Zviedrijas aizsardzības politiku, Valstrēma atzina, ka tā ir jāmaina. Zviedriju nesen piemeklējuši plaši mežu ugunsgrēki, bet valstij nav bijis pietiekams skaits lidmašīnu, lai tos efektīvi apdzēstu.
"Pēdējo astoņu gadu laikā iepriekšējā valdība veica ievērojumus aizsardzības budžeta samazinājumus. Mēs visi piekrītam, ka tam ir jāmainās. Ir vairāki aspekti pie kuriem Zviedrijai jāstrādā kā, piemēram, sadarbībai ar partneriem un aizsardzības spēju palielināšanai," teica Valstrēma.
Zviedrijas ārlietu ministre Latvijā darba vizītē ieradusies piektdien. Tikšanās laikā ar Rinkēviču pārrunāti aktuālie ES darba kārtības jautājumi un Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātes. Amatpersonas apspriedušas arī divpusējās sadarbības aktualitātes, drošības situāciju reģionā, terorisma apkarošanu Parīzes notikumu kontekstā, Austrumu partnerību, kā arī Ukrainas krīzes noregulēšanu.
Abas valstis arī vienojušās, ka nepieciešams vienoti reaģēt arī uz Krievijas militārajām lidmašīnām, kas virs Baltijas jūras lido bez lidojuma plāna un ar izslēgtiem transponderiem.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka aizvadītajos mēnešos Zviedrija uzsākusi ciešāku sadarbību ar NATO. Tāpat atbalsts valsts dalībai aliansē audzis arī iedzīvotāju vidū.
BNS
