Zinātnieki nokļuvuši uz pēdām dzīvībai uz Marsa
Tiesa gan, miljardiem gadu par vēlu, ja hipotēze ir pareiza. NASA pētniekiem ir aizdomas, ka dīvainie plankumi uz klints blakus izžuvušas upes gultnei ir liecības par sen zudušu dzīvību.
Visurgājēja robota “Perseverance” pārraidītajos attēlos no Jezero krātera redzama klints ar neparastiem raibumiem, kas varētu būt mikrobu atstātas pēdas. Robota veiktās nogulumiežu analīzes liecina par ūdeni tālā pagātnē un ķīmiskām reakcijām.
“Šie plankumi ir liels pārsteigums,” norāda Deivids Flanerijs no “Perseverance” zinātnieku komandas, austrāliešu astrobiologs Kvīnslendas Tehnoloģiju universitātē. “Uz Zemes šāda veida iezīmes klintīs bieži ir saistītas ar pazemes dzīlēs mītošo mikrobu fosilijām.”
Kopš nolaišanās uz Marsa 2020. gadā “Perseverance” ir meklējis senās dzīvības pazīmes, lēnām šķērsojot 50 kilometru plato Jezero krāteri un savācot desmitiem iežu paraugu, kurus plānots nogādāt uz Zemes.
Tālā senatnē šis apgabals bija siltāks un mitrāks. Izpētē atklājies, ka klints satur oglekļa bāzes molekulas un sarkanīgas hematīta joslas, kurās ir dzelzs un fosfātu plankumi.
Zinātniekiem gan nav skaidras atbildes, vai atrastais ogleklis bijusi daļa no dzīviem organismiem un vai neparastie plankumi ir dzīvības darbības pēdas vai arī radušies nebioloģiskos procesos.
Atbilde tik drīz vēl nav gaidāma. Lai “Perseverence” vērtīgo kravu nogādātu uz Zemes analīzēm, Eiropas Kosmosa aģentūra sākotnēji ierosināja izmantot savu “Sample Retrieval Lander” – kosmosa kuģi, kas aizgādātu līdz Marsam nelielu raķeti. Robots tajā iekrautu iežu un augsnes paraugus, pēc tam raķete atgrieztos Marsa orbītā, kur gaidītu kosmosa kuģis.
Tomēr “Perseverence” misija jau ir ievērojami pārsniegusi plānoto budžetu, no sākotnējiem pieciem miljardiem ASV dolāru 2026. gadā līdz vairāk nekā 11 miljardiem līdz 2040. gadam. Cenšoties ātrāk iegūt “Perseverence” savāktās bagātības, NASA gaida privāto uzņēmumu piedāvājumus.
