Dalībvalstis vienojas par fon der Leienas kandidatūru uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu
foto: Edijs Pālens/LETA
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena piedalās ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu aģitācijas vizītes laikā. (2024. gada 15. aprīlī).
Pasaulē

Dalībvalstis vienojas par fon der Leienas kandidatūru uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv/LETA

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par Urzulas fon der Leienas izvirzīšanu uz atkātotu pilnvaru termiņu Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā, aģentūrai DPA otrdien pavēstījuši avoti, kas iesaistīti sarunās par bloka augstāko amatu sadali.

Dalībvalstis vienojas par fon der Leienas kandidat...

Vienošanās arī paredz, ka par Eiropadomes priekšsēdētāju kļūs bijušais Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, kas pārstāv sociālistus.

Savukārt ES augstākā ārlietu pārstāvja amats tiks līdzšinējai Igaunijas premjerministrei Kajai Kallasai, kuru savukārt izvirzījuši liberāļi.

Vienošanās panākta pirms ceturtdien un piektdien Briselē paredzētā ES samita, kurā lēmumu par bloka augstāko amatu sadali tiks apstiprināts oficiāli.

Konservatīvo izvirzītās fon der Leienas kandidatūras apstiprināšanai nepieciešams "pastiprināts kvalificētais vairākums" - vismaz 20 dalībvalstu atbalsts, kam jāpārstāv vismaz 65% no ES pilsoņu kopskaita.

Kopumā 13 dalībvalstu vadītāji pārstāv partijas, kas Eiropas Parlamentā (EP) darbojas Eiropas Tautas partijas (EPP) frakcijā, kas guva pārliecinošu uzvaru nesen notikušajās EP vēlēšanās, un tas vairo fon der Leienas izredzes.

Pēc Eiropadomes atbalsta saņemšanas viņai jāsaņem arī EP atbalsts, kam nepieciešama vismaz 361 no 720 deputātu balsīm.

Sarunās par amatu sadali EPP vārdā piedalījās Polijas premjerministrs Donalds Tusks un viņa grieķu kolēģis Kirjaks Micotakis, kuri uzturēja fon der Leienas kandidatūru, kas pārstāv Vācijas kristīgos demokrātus (CDU).

Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons un līdzšinējais Nīderlandes valdības vadītājs Marks Rite pārstāvēja liberāļus un attiecīgi Kallasu.

Savukārt sociālistu vārdā uzstājās Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Spānijas premjers Pedro Sančess, kas pauda atbalstu Koštam.