Britu pensionāru notiesā par sievas slepkavības pasūtīšanu pirms vairāk nekā 40 gadiem

Alens Morgans tālā pagātnē bija iesaistījies “kaislīgās, bet aizliegtās” attiecībās ar tobrīd precētu sievieti Margareti, kura vēlāk kļuva par viņa sievu. Lai varētu saistīt savu dzīvi ar Margareti, viņš nolēma atbrīvoties no savas dzīvesbiedres Kerolas un noalgoja slepkavu, kurš 1981. gada 13. augustā pārim piederošā veikaliņa noliktavā Kerolu sakapāja ar cirvi vai mačeti.

Pēc Kerolas slepkavības Alens un Margarete, kuri apprecējās jau nākamajā gadā, sniedza vairākas intervijas, žēlojoties par sabiedrības aizdomām par viņu līdzdalību slepkavībā, kā rezultātā veikaliņš zaudēja klientus.

Pēc divus mēnešus ilgušās tiesas 74 gadus veco Alenu Lūtonas tiesā zvērinātie vienprātīgi atzina par vainīgu sazvērestībā pastrādāt slepkavība. 75 gadus vecā Margarete tika attaisnota.

Karolas šaušalīgā slepkavība Leitonbazardā, Bedfordšīrā, izraisīja plašu rezonansi, ievērību izpelnoties arī policijas izmeklēšanai, kuras gaitā potenciālie liecinieki tika pat hipnotizēti, lai šādi piekļūtu vajadzīgajām atmiņām, kas varētu palīdzēt atrast slepkavu, vēsta “Daily Mail”. Kamēr Alens un Margarete uzstāja uz savu nevainīgumu, detektīvi meklēja aizdomās turamo ar “cūkveidīgu degunu”, kurš bijis redzēts nozieguma vietā ar diviem iepirkumu maisiņiem, kas piebāzti ar naudu, pirms aizbrauca zaļā “Ford Cortina” automašīnā. Pēc slepkavības no veikala nozaga apmēram 400 mārciņas un daudz cigarešu, taču izmeklētāji uzskatīja, ka tas ir domāts uzmanības novēršanai, lai noziegumu iztēlotu par laupīšanu, kaut gan nauda bijusi kā daļa no samaksas pašam slepkavam.

Apsūdzība apgalvoja, ka Alens un Margarete vēlējās sākt kopīgu dzīvi, taču finansiālu apsvērumu nevarēja atļauties izbeigt savas attiecības ar esošajiem partneriem. Kerolas nāve šo problēmu atrisināja, jo atraitnis saņēma būtisku naudas summu no apdrošināšanas polises, kā arī mantoja sievas daļu veikalā.

Sākotnējā izmeklēšanā, kuras gaitā bija nopratināti simtiem apkaimes iedzīvotāju un savāktu 7000 dokumenti, neizdevās atrast pierādījumus, lai kādam varētu izvirzīt apsūdzības, un lieta tā arī palika neatklāta, līdz 2018. gadā izmeklēšana tika atsākta. “Pēdējo četru gadu desmitu laikā ir mainījušās un uzlabojušās lietišķo pierādījumu gūšanas metodes, taču svarīgākais elements šajā lietā bija pārmaiņas ļaužu lojalitātēs. Tādējādi atkārtotā izmeklēšana pamatojās uz veco, labo detektīvu darbu, pārskatot 1981. gadā iegūtos lietiskos pierādījumus un atkārtoti uzmeklējot daudzos lieciniekus,” sacīja sākotnējās izmeklēšanas vadītājs, nu jau pensionētais superintendents Karls Fosters.

Svarīga lieciniece bija kāda Džeina Bantinga, kura pastāstīja, ka Alens savulaik krogā jautājis viņas draugam, vai viņš pazīst kādu noziedznieku, kurš varētu uzņemties pasūtījuma slepkavību. Turklāt Margaretes vīrs esot atklājis viņas sānsoli un izteicis ultimātu, lai sieva izvēlas, ar kuru palikt. Izmeklētāji pievērsa uzmanību tam, ka slepkavības vakarā Alens rīkojās “ļoti neparasti” un aizveda sievas bērnus no pirmās laulības uz kino, kaut gan patēvam nebija sirsnīgu attiecību ar viņiem un pēc savas iniciatīvas viņš nekad nebija iepriekš tā rīkojies. Pēc atgriešanās no kino viņš veikalā atrada sievas līķi.

Pēc Kerolas nāves viņas bērni palika dzīvot ar Alenu un Margareti.

Jaunie pierādījumi ļāva 2023. gadā Alenu arestēt un apsūdzēt sievas slepkavības pasūtīšanā. Tā kā Alens noziegumā neatzinās, faktiskais slepkava tā arī palicis nezināms.

Spriedums Alenam tiks pasludināts 31. jūlijā.