Krievija grasās pārņemt urāna raktuves Āfrikā

Šajā Rietumāfrikas valstī pērn jūlijā varu sagrāba armijas hunta, kas nekavējoties saņēma Krievijas atbalstu. Nigēra ir bijusi svarīga urāna piegādātāja Eiropas kodolenerģētikai, bet tagad “Rosatom” pārstāvji vērsušies pie huntas ar lūgumu iegādāties “Orano” aktīvus, ziņu aģentūrai “Bloomberg” vēsta avots Maskavā.

Nozīmīgs avots Eiropai

Pagaidām bijusi viedokļu apmaiņa, reālas sarunas vēl nav sākušās. Runa esot par atļauju sākt urāna ieguvi. 2022. gadā Nigēras daļa urāna ieguvē bija četri procenti, ieņemot septīto vietu pasaulē. Tomēr pēc piegāžu apjoma Eiropas Savienībai Nigēra atpalika tikai no Kazahstānas, nodrošinot apmēram ceturto daļu.

“Orano” darbojas Nigērā kopš 1970. gadiem, tai pieder akciju kontrolpaketes no 59% līdz 66,65% trīs urāna ieguves kompānijās. 2019. gadā “Orano” ieguva Nigērā 2982 tonnas urāna, šī valsts nodrošina 15% Francijai vajadzīgās kodoldegvielas.

Francijas armiju nomaina krievi

Pēc apvērsuma hunta pieprasīja Francijai izvest karaspēku, kas šeit atradās cīņai pret islāmistiem. Vieta tukša nepaliek, vietā ierodas Krievijas militāristi, piemēram, aprīlī ap 100 instruktoru vietējo apmācībai, līdzi atvedot pretgaisa aizsardzības iekārtas.

Marta beigās Nigēras delegācija pirmo reizi piedalījās “Rosatom” rīkotajā izstādē “Atomekspo” Sočos. “Orano” pārstāvis paudis “Bloomberg”, ka viņiem nekas par to nav zināms un Francijas uzņēmums risinot sarunas ar pašreizējo Nigēras vadību. Septembrī “Orano” apturēja darbu vienā no objektiem, jo pret huntu vērsto sankciju dēļ cieta loģistika.

Ungārija bez Maskavas nevar

Eiropas Savienība cenšas atbrīvoties no Krievijas energoresursiem, tomēr ar kodolenerģētiku ir sarežģītāk nekā ar naftu un gāzi. Pērn Krievija zemu bagātinātā urāna eksportā sasniedza pat rekordu naudas izteiksmē – 2,44 miljardi eiro (2022. gadā bija 1,86 miljardi, 2021. gadā 1,19 miljardi). Eiropas valstis un ASV pat palielināja iepirkumu, lai izvairītos no problēmām turpmākos gados, gatavojoties sakaru izbeigšanai. Lielu lomu nospēlēja arī urāna cenu kāpums.

Pilnīgas vienprātības Eiropā nav, ķīli, kā jau ierasts, dzen Ungārija, kas jau 2014. gadā vienojās ar Krieviju par divu jaunu reaktoru būvi Pakšas atomspēkstacijā. Ar “Rosatom” noslēgts 12,5 miljardu eiro vērts līgums, lielāko daļu nepieciešamā finansējuma – desmit miljardus – ungāriem aizdos Krievijas koncerns. Būvniecībai jāsākas nākamgad.

Maija beigās Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto apmeklēja Baltkrieviju, lai piedalītos sarunās par attiecību paplašināšanu. “Mūsu nostāja ir skaidra: mazāk sankciju, vairāk sadarbības!” paziņoja Sijārto. Par ļoti svarīgu viņš nosauca vienošanos par sadarbību kodolenerģētikā, kas ļaušot izmantot Baltkrievijas pieredzi, būvējot reaktorus ar līdzīgu tehnoloģiju.