Krievija draud atbildēt uz Baltijas valstu "provokācijām"
Baltijas valstis turpina provokācijas pret Krieviju un uz tām sekos gan simetriskas, gan asimetriskas Krievijas atbildes, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs.
“Protams, mēs parādā nepaliekam un atbildam uz šīm provokācijām kā simetriski, tā arī asimetriski,” viņš paziņoja, apgalvojot, ka tieši Baltijas valstu “provokāciju” dēļ Krievijas diplomātisko attiecību līmenis ar Baltijas valstīm ir samazināts līdz pagaidu pilnvarotajiem lietvežiem.
Krievijas amatpersona žēlojās, cik necilvēcīgos apstākļos nākas darboties tās vēstniecībām Baltijas valstīs. “Šodien mūsu diplomātiskās misijas Baltijas valstīs strādā ārkārtīgi sarežģītos, būtībā aplenkuma apstākļos. Diplomātisko misiju darbību nopietni apgrūtina Viļņas, Rīgas un Tallinas ieviestie nelikumīgie ierobežojumi.”
Slēgt savas vēstniecības naidīgajās Baltijas valstīs Krievija negrasās, jo tai neesot morālu tiesību pamest nelaimē savus tautiešus, uzsvēra Beļajevs.
Ja ziņots, ka Krievijas Ārlietu ministrijā ceturtdien Latvijas pagaidu pilnvarotajai lietvedei 25. aprīlī tika iesniegta nota par divu Latvijas diplomātu izraidīšanu. Izraidītajiem Latvijas diplomātiem Krievija bija jāpamet līdz 9.maija dienas beigām.
Pirms tam 27.martā Latvijā tika pieņemts lēmums pasludināt Krievijas vēstniecības diplomātu par valstij nevēlamu personu. Uz Ārlietu ministriju tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Oļegs Zikovs, kuram tika izteikts kategorisks Latvijas puses protests par vēstniecības ilgstoši īstenoto nepieņemamo un provokatīvo publisko komunikāciju, kas ir klajā pretrunā ar 1961.gada Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem. Krievijas vēstniecība, neskatoties uz vairākkārtējiem ĀM aizrādījumiem, ir turpinājusi "nekorektu publisko komunikāciju, kas vērsta uz Latvijas valsts varas institūtu un iestāžu diskreditāciju un naida kurināšanu Latvijas sabiedrībā".
Krievijas vēstniekam Latvijā Mihailam Vaņinam par izraidīšanu tika paziņots 2023. gada 23. janvārī pēc Latvijas lēmuma pazemināt diplomātisko attiecību līmeni ar Krieviju līdz pilnvarotā lietveža līmenim sakarā ar Krievijas turpināto invāziju Ukrainā un solidarizējoties ar Igauniju, kuras vēstnieks Krievijā 23. janvārī saņēma izraidīšanas rīkojumu, un Lietuvu, kas jau 2022. gada aprīlī atsauca savu vēstnieku no Maskavas un izraidīja Krievijas vēstnieku.
