foto: AFP/Scanpix
Eiropadomē nolemts par papildu tarifu noteikšanu Krievijas lauksaimniecības produktu importam
Ministru prezidente Evika Siliņa piedalās Eiropadomes sanāksmē
Pasaulē
2024. gada 18. aprīlis, 21:24

Eiropadomē nolemts par papildu tarifu noteikšanu Krievijas lauksaimniecības produktu importam

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv/LETA

Ceturtdien Eiropadomes sanāksmē panākta vienošanās Eiropas Savienības līmenī noteikt papildu tarifus lauksaimniecības produktu importam no Krievijas un Baltkrievijas, tviterī paziņojusi Latvijas Ministru prezidenta Evika Siliņa.

"Labā ziņa ir par to, ka secinājumos izcīnījām sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju par lauksaimniecības produktiem, kas mums ir ļoti svarīgi, un tā bija mūsu iniciatīva," žurnālistiem norādīja Latvijas premjere. Siliņa arī informēja, ka ES sākusi risināt jautājumus par birokrātijas mazināšanu un kapitāla tirgus attīstību. Tā esot prioritāte gan ES, gan Latvijā.

"Man ir gandarījums, ka par to runājam, un tas patiesībā interesantā veidā sakrīt ar tām prioritātēm, kas Latvijas valdībai ir, proti, kapitāltirgus ir viena no mūsu prioritātēm, un mums ir izdevies politiski pavirzīties uz priekšu jau tādā praktiskākā veidā, arī runājot par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Tas, ka mēs tikām pie secinājumiem par kapitāltirgu, ir sasniegums, jo es saprotu, ka iepriekš politiķi tik tālu nebija tikuši un Eiropadomes līmenī tāda vienošanās nebija panākta," norādīja Siliņa.

Komentējot Vācijas iniciatīvu par pretgaisa aizsardzības nodrošināšanu Ukrainai, Siliņa norādīja, ka ir gandarīta par to, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir uzņēmies līderību. Premjere pauda gandarījumu, ka Vācija piešķīrusi iepriekš un iedos Ukrainai vēl vienu sistēmu "Patriot". Pēc premjeres paustā, tas parāda Šolca līderību un prasa arī no citām valstīm ar līdzīgu bruņojumu, lai aktivizējas. Latvijai šādu sistēmu nav, taču Latvija darbojas dronu koalīcijā, piebilda politiķe.

Jau ziņots, ka Eiropadomes sēdē ES valstu līderi bija paredzējuši apspriest ekonomikas un konkurētspējas jautājumus. Valstu vadītāji spriež par to, kā uzlabot Eiropas ekonomisko, ražošanas, rūpniecisko un tehnisko bāzi, iespējas veidot klimatneitrālu, digitālu un aprites ekonomiku, kapitāla tirgu savienību, kā arī konkurētspējīgu, ilgtspējīgu un noturīgu lauksaimniecību.

Tāpat ES vadītāji pārrunā jaunākos notikumus Ukrainā, īpaši pievēršoties Krievijas nepārtrauktajiem gaisa un raķešu uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un tās kritiskajai infrastruktūrai, tostarp nesenajiem pastiprinātajiem uzbrukumiem enerģētikas sektoram. Tāpat paredzēts diskutēt par situāciju Tuvajos Austrumos, tostarp Libānā, kā arī par ES un Turcijas attiecībām.