Vistu spalvas var ēst: Londonas students ražo proteīnu, kas esot labāks par ierasto
Londonā bāzēts uzņēmums ir atradis veidu, kā pārvērst vistu spalvas un nagus ēdamā proteīna avotā. Sarežģītā procesā, spalvas un citi pārpalikumi no vistu apstrādes, tiek pārstrādāti 13 soļu hidrolīzes procesā, kura noslēgumā tiek iegūts proteīns, kas ir barojošāks un bez uzkrītošas garšas, ziņo CNN.
Uzņēmums “Kera Protein” konceptu izstrādāja jau 2019. gadā. Tad tas bija tikai studenta un tagadējā “Kera Protein” vadītāja Soravuta Kitibanthorna vadīts projekts Londonas Centrālajā Sentmartinas universitātē. Kopš tā laika Kitibanthorns kopā ar savu biznesa partneri Tomu Vašingtonu padziļināti pētījis iespējas atkritumu pārstrādē, specifiskāk koncentrējoties uz vistu spalvām. Kitibanthorns atzīst, ka nemēģina izgudrot neko jaunu, tikai optimizēt jau esošas iespējas.
Vistu spalvu pārstrāde proteīnā varētu palīdzēt pārtikas industrijai ilgtspējas jautājumos. Eiropas Savienībā gandrīz 3 miljoni tonnu vistu spalvu nonāk atkritumu izgāztuvēs vai tiek sadedzinātas.
Kitibanthorns ievēroja, ka neviens nemēģina spalvas pārstrādāt, kaut gan tās ir nozīmīgs keratīna avots. Viņa uzņēmums pārstrādā vietējo lauksaimniecību piegādātās spalvas. Tās tiek nomazgātas, pulverizētas un tad iemaisītas skābē un enzīmā, kas saēd keratīna molekulas. Tad šis maisījums tiek karsēts vismaz 14 stundas, filtrēts un atdzesēts.
Procesa rezultātā tiek iegūts pulveris, pēc skata līdzīgs kolagēnam, kas pārpēj pierastos proteīna avotus gan uzturvērtībā, gan garšā. Šis pulveris arī satur daudz antioksidantus, līdzīgus tiem, kuri sastopami ogās. No vienas vistas spalvām esot iespējams iegūt aptuveni 190 gramus proteīna, vēsta Kitibanthorns.
Galvenais šķērslis šāda produkta masveida izplatīšanai ir ražošanas un pārstrādes cenas. Putnu spalvu pārstrāde proteīnā ir 34 stundu ilgs process. Tāpēc “Kera Protein” šobrīd sadarbojas tikai ar vienu lauksaimniecību, saglabājot ražošanu nelielos apjomos.
Lai izvērstu ražošanu abi biznesa partneri cer uzbūvēt rūpnīcu, kur putnu spalvas varētu tikt fermentētas lielākos daudzumos. Viņi cer, ka, gūstot panākumus, tas iedvesmos arī citus palīdzēt samazināt atkritumu daudzumu dažādās industrijās.
Šobrīd, uzņēmums cer iegūt Eiropas Savienības piekrišanu, lai varētu tirgot savus produktus lielākos apjomos. Process var ieilgt vairākus gadus, bet pastāv cerība, ka šim inovatīvajam produktam tiks dots izņēmums, saka Kitibanthorns.
Kitibanthorns izteicās, ka vēlas mainīt cilvēku domas par atkritumiem: “Mēs ceram izmainīt to, kā cilvēki raugās uz pārtikas atkritumu pārstrādi, demonstrējot, ka vistu spalvām arī ir pielietojums, un, ka tas nav tikai netīrs blakusprodukts.”
