WSJ: likvidētā algotņu grupējuma "Vagner" īpašnieka Prigožina troļļu fermas joprojām aktīvi darbojas
foto: AP/Scanpix
Jevgēņiju Prigožinu savulaik pazina kā "Putina pavāru"
Pasaulē

WSJ: likvidētā algotņu grupējuma "Vagner" īpašnieka Prigožina troļļu fermas joprojām aktīvi darbojas

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv/LETA

Pērn aviokatastrofā bojā gājušā uzņēmēja Jevgēņija Prigožina savulaik izveidotās un uzturētās troļļu fermas joprojām ir aktīvas, un, visticamāk, turpinās izplatīt dezinformāciju, lai ietekmētu viedokli par karu Ukrainā un ASV vēlēšanām, vēsta izdevums "The Wall Street Journal".

WSJ: likvidētā algotņu grupējuma "Vagner" īpašniek...

2023. gadā aktīvi darbojās vairākas dažādas tiešsaistes ietekmes kampaņas, kas slēpti vai finansiāli saistītas ar Prigožinu, un to darbība neapstājās pat tad, kad pēc viņa nāves augustā Krievijas valdība likvidēja ar Prigožinu visatklātāk saistītās propagandas grupas, raksta izdevums, atsaucoties uz "Google Mandiant Intelligence".

Lai gan neviena no šīm kampaņām nav guvusi ievērojamu izplatību internetā, analītiķi norāda, ka šo grupu nepārtrauktā darbība liecina, ka Krievija spēj palielināt savu ietekmi, tuvojoties ASV vēlēšanām.

Krievijas dezinformācijas taktika kopš 2016.gada ir mainījusies, uzskata dezinformācijas pētnieki un Rietumu amatpersonas. Ja agrāk centieni galvenokārt bija vērsti uz lielas auditorijas piesaistīšanu saturam sociālajos tīklos, tad tagad uzmanība tiek pievērsta interneta vietņu izveidei, kas uzdodas par leģitīmiem ziņu avotiem. Dažas jaunākas metodes ietver arī aktieru apmaksāšanu, lai tie publicētu viltotus videoklipus, kuros, piemēram, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tiek apsūdzēts narkotiku lietošanā.

Taču tradicionālie sociālie tīkli joprojām ir Krievijas troļļu uzmanības centrā, kuri cenšas izveidot neautentiskus kontus dažādās platformās, norāda eksperti. Tajā pašā laikā "Google" nav spējis noteikt, kas pēc Prigožina nāves pārvalda ar viņu saistītos aktīvus.

1961. gadā dzimušais Jevgēņijs Prigožins PSRS laikā paspēja ilgi pasēdēt cietumā par laupīšanu, nepilngadīgo iesaistīšanu noziegumos, zādzībām un citiem noziegumiem. Pēc atbrīvošanas 1990. gadā sāka nodarboties ar biznesu, dibinot restorānus, lielveikalus, un darbojās azartspēļu jomā, iespējams, ka jau šajā laikā viņš iepazinās ar nākamā Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kurš vadīja Pēterburgas azartspēļu regulēšanas komisiju.

Šī gadsimta pirmajos gados Prigožins izveidoja ātrās apkalpošanas restorānu ķēdi un sāka nodarboties ar valsts augstāko amatpersonu ēdināšanu Krievijā, kā rezultātā medijos ieguva iesauku "Putina pavārs". 2014. gada maijā hakeru grupa "Anonymous International" apgalvoja, ka Prigožins finansēja interneta troļļu grupas Pēterburgā. Zināms, ka 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu laikā Prigožina finansētā "Sanktpēterburgas Interneta pētījumu aģentūra" veica tīmekļa manipulācijas Donalda Trampa atbalstam, bet 2016. gadā parādījās ziņas par Jevgeņija Prigožina saistību ar "Vagner" algotņu grupas vadītāju un kvēlu nacistu fanu Dmitriju Utkinu, kuru viņš finansēja ar no Krievijas valdības saņemtajiem līdzekļiem.

Kad izgāzās Putina cerētais "zibeskarš" Ukrainā un okupantu armija sāka ciest milzīgus zaudējumus, lielgabalgaļas vervēšanā tika iesaistīts Prigožins, kurš vāca visāda veida salašņas no Krievijas cietumiem. Pēc gadiem ilgas liegšanās 2022. gadā viņš beidzot atzinās,  ka jau 2014. gadā bija izveidojis "Vagner", viņš ir šī grupējuma īpašnieks, un viņa algotņi kā Krievijas iesūtītie "traktoristi un ogļrači" karoja Donbasā.

Kara laikā Prigožins ilgstoši konfliktēja gan ar Krievijas militāro vadību, asi kritizējot gan aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, gan ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu, reizēm netieši atļaujoties veltīt asus vārdus pat Putinam. 

2023. gada 23. jūnija vakarā Prigožins paziņoja, ka Krievijas militārpersonas devušas triecienu algotņu nometnei, kurā "gāja bojā milzīgs skaits cīnītāju", ka arī viņa grupa gatavojas Krievijā "atjaunot taisnību" un aicināja visus Krievijas iedzīvotājus viņam pievienoties, šādi uzsākot dumpi pret oficiālo Krievijas valdību.

24. jūnijā vairākos Krievijas reģionos ieviesa pretteroristiskās operācijas režīmu. Vāgnerieši uzsāka kustību un bez pretestības iegāja Rostovā pie Donas. Pēc pilsētas ieņemšanas Vāgnera kaujinieki devās uz Maskavu, nesastopot gandrīz nekādu pretestību. Pa ceļam uz Maskavu viņi notrieca aptuveni sešus helikopterus, vienu militāro lidmašīnu un trāpīja Krievijas armijas transportlīdzekļiem. Vietējās varas iestādes mēģināja bloķēt satiksmi uz ceļiem, taču tas nepalīdzēja. Dažādi mediji ziņoja, ka Putins pat aizlidojis prom no Maskavas.

Tomēr aptuveni 200 km pirms Maskavas vāgnerieši apstājās. Vēlu vakarā Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka lieta par bruņotu dumpi pret Jevgeņiju Prigožinu tiks izbeigta, kā arī to, ka ir panākta vienošanās, ka vāgnerieši atkāpsies uz savām lauka nometnēm, bet pats Prigožins dosies uz Baltkrieviju.

Pēc dumpja Prigožinam nebija lemts ilgi dzīvot, tieši pēc diviem mēnešiem 2023. gada 23. augustā viņš gājis bojā pēc sprādziena lidmašīnā virs Tveras apgabalā. Kopa ar viņu tika likvidēta visa "Vagner" vadība, ieskaitot Utkinu.

Uz ielām Rostovā pie Donas - kara tehnika. Prigožins draud gāzt Krievijas militāro vadību. 2023. gada 24. jūnijs

Sanktpēterburgā vakar, 29. augustā, notika slēgta atvadu ceremonija no “Vagner” dibinātāja un vadoņa Jevgēņija Prigožina, kurš gāja bojā aviokatastrofā 23.augustā, vēsta Meduza.io. Prigožina bērēs piedalījās 20 līdz 30 cilvēku.

Jevgeņija Prigožina kapavieta, sērojošie un apsardze

Sanktpēterburgā vakar, 29. augustā, notika slēgta atvadu ceremonija no “Vagner” dibinātāja un vadoņa Jevgēņija Prigožina, kurš gāja bojā aviokatastrofā 23.augustā, ...