Cilvēki sākuši runāt jau pirms 1,6 miljoniem gadu
Valodas izcelsme joprojām ir viena no zinātnes mīklām. Ilgu laiku pētnieki uzskatījuši, ka tās aizsākumi rodami pirms 200 000 gadu, apmēram tikpat sen, cik varam runāt par mūsdienu cilvēka izcelsmi. Jaunā grāmatā valodas vecums aplēsts astoņu reižu ilgāks.
Pirmie runas aizmetņi radušies pirms 1,5 līdz diviem miljoniem gadu Āfrikas austrumos vai dienvidos, par ko liecinot smadzeņu palielināšanās un citas pazīmes, uzskata grāmatas “The Language Puzzle” (Valodas puzle) autors, britu arheologs Stīvens Mithens, Rīdingas universitātes agrīnās aizvēstures profesors.
Intervijā “The Independent” viņš saka: “Cilvēces runas spējas attīstība bez šaubām bija galvenā atslēga, kas padarīja iespējamu lielu daļu no turpmākās cilvēka fiziskās un kultūras evolūcijas.”
Balstoties uz detalizētu pētījumu par visiem pieejamajiem arheoloģiskajiem, paleoanatomiskajiem, ģenētiskajiem, neiroloģiskajiem un lingvistiskajiem pierādījumiem, Mithena pētījumi liecina, ka valodas aizmetņi ir daudz senāki, nekā agrāk uzskatītie 200 000 gadu.
Protams, pirms 1,6 miljoniem gadu vēl nepastāvēja mūsu suga – Homo sapiens. Tolaik Āfrikā dzīvoja Homo erectus, stāvus ejošais cilvēks, mūsu sencis, kas jau lietoja darbarīkus un spējis sazināties ar mutisku valodu. Pēdējo šīs sugas pārstāvju fosilijas atrastas Javas salā Indonēzijā, tās ir 108 000 līdz 117 000 gadu senas.
Fosilijas liecina, ka divus miljonus gadu tālā senatnē cilvēku smadzeņu izmērs ievērojami palielinājās, it īpaši pirms 1,5 miljoniem gadu, kā rezultātā radās Brokas apgabals, kas atrodas kreisās puslodes priekšējā daivā. 1861. gadā franču ķirurgs Pols Broka atklāja, ka tam ir būtiska loma runas artikulācijā, jo īpaši teikumu veidošanā, domu un ideju izteikšanā.
Valoda, iespējams, attīstījās kā kompensējoša stratēģija cilvēku relatīvajam fiziskajam vājumam salīdzinājumā ar citiem dzīvniekiem. Šāda saziņa palīdzēja grupas koordinācijā, kas bija būtiski medībās vai konkurentu atbaidīšanai. Cilvēki sāka medīt pirms apmēram diviem miljoniem gadu, sarežģītus akmens rīkus izgatavot pirms tehnoloģijas ap 1,6 miljoniem gadu, arī zināšanu nodošana no paaudzes paaudzei liecina par valodu.
Aizvēsturiskās, bet tam laikam modernās tehnoloģijas – šķēpu metēji un šaujamloki – vēl vairāk veicināja lingvistiskās pārmaiņas, tostarp vokālā trakta un dzirdes aparāta attīstību. Uguns iegūšana paplašināja sociālās aktivitātes, veicinot stāstu stāstīšanu pie ugunskura, spēju fantazēt un radīt pārdabiskus jēdzienus. Laika gaitā leksikonu papildināja patvaļīgi vārdi, kuru kulminācija bija dažādās mūsdienu valodas.
Valoda ļāva cilvēkiem iedomāties, plānot un nodot zināšanas. Runas dzimšana pirms aptuveni 1,6 miljoniem gadu iezīmēja valodas attīstības sākumu, nevis kulmināciju, simtiem tūkstošu gadu laikā tā pakāpeniski kļuva sarežģītāka, galu galā sasniedzot izsmalcinātību, parādoties anatomiski modernajiem cilvēkiem apmēram pirms 150 000 gadu.
